SECINĀJUMI
1. Terminam valdījums ir divas nozīmes: valdījums kā īpašuma tiesības sastāvdaļa (tiesiskā vara) un valdījums kā valdītāja un lietas faktiskās attiecības, t.i., tiesisks fakts, ko reglamentē Civillikuma lietu tiesību nodaļa (faktiskā vara). Valdījums nav tiesība, bet tiesiskais fakts, kamēr valdīšana var būt arī tiesība.
2. valdījuma priekšmets var būt gan ķermeniska lieta, gan bezķermeniska lieta – tiesība.
3. valdījums sastāv no diviem elementiem: faktiskā vara pār lietu un griba valdīt, t.i., rīkoties ar lietu kā ar savu.
4. valdījumu var iegūt lietu ņemot savās rokās, tam, kas valdījumu grib iegūt vispirms lieta jāpakļauj fiziskai varai tā, ka vienīgi viņš pēc savas gribas var pār to noteikt un lietas ņemšanai savā varā jābūt saistītai ar nodomu paturēt šo lietu kā savu.
5. lai iegūtu tiesības valdījumu vajadzīga arī fiziska vara, kas īstenojas iegūstamās tiesības faktiskā izlietojumā un griba lietu valdīt kā savu.
6. pēc objektīvām pazīmēm valdījums iedalās tiesīgā valdījumā, ja tas iegūts likumīgā veidā un prettiesīgā valdījumā.
7. pēc subjektīvām pazīmēm valdījums ir vai nu labticīgs vai ļaunticīgs. Labticīgs valdītājs ir tas, kurš pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību lietu valdīt kā tikai viņam, savukārt ļaunticīgs valdītājs zina, ka viņam nav tiesību valdīt lietu vai kādam citam ir lielākas tiesības nekā viņam.
8. katrs lietas valdījums turpinās tik ilgi kamēr pastāv fiziska vara pār lietu un griba to paturēt kā savu. Beidzoties abiem šiem nosacījumiem vai kaut vienam no tiem, izbeidzas arī valdījums.
…
