Ievads
Inflācija ir vispārēja cenu paaugstināšanās samērā ilgstoša laika posmā vai naudas vērtības ilgstoša krišanas.
Inflācija ir būtisks valsts makroekonomiskā stāvokļa indikators. Tāpēc ekonomiskās politikas izstrādē vienmēr liela loma tiek pievērsta cenu stabilitātes jautājumiem.
Pasaules pieredze liecina, ka augsts inflācijas līmenis negatīvi ietekmē tautsaimniecību:
1) izkropļo uzkrājumu un investīciju lēmumus (investīcijas tiek novirzītas riskantākos projektos, kas ne vienmēr var būt produktīvi, vairāk patērē un mazāk uzkrāj, līdz ar to mazāk iekšējā finansējuma investīcijām);
2) notiek ienākumu pārdale – no subjektiem ar fiksētiem ienākumiem (pensionāri, strādājošie) uz subjektiem ar mainīgiem ienākumiem (kapitāla turētāji, kuriem līdz ar inflāciju aug arī peļņa);
3) pie fiksēta kursa augstas inflācijas ietekmē pasliktinās ārējā konkurētspēja, kas ir svarīgs faktors mazai un atvērtai tautsaimniecībai, kāda ir Latvija;
4) rodas relatīvo cenu izkropļojumi, kas var veicināt resursu novirzīšanu uz mazāk produktīviem sektoriem un efektivitātes mazināšanos.
Latvijas inflācijas līmeni nosaka daudzi, dažkārt savstarpēji nesaistīti faktori, t.sk. gan strukturālas dabas izmaiņas saistībā ar dalību ES, gan pasaules cenu kāpums energoresursiem, gan administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c. Vienlaicīgi statistikas dati liecina, ka cenu kāpums nav bijis būtisks šķērslis augstai izaugsmei un sabiedrības pirktspējas pieaugumam, ko veicina gan augošais darba ražīgums, gan ļoti augstie kreditēšanas tempi, kā arī ekonomiskie ieguvumi no dalības ES. Tas savukārt liecina, ka pieprasījuma kāpumam arī ir bijusi vērā ņemama ietekme uz kopējo inflācijas līmeni. Būtisks faktors ir arī inflācijas gaidas, kas pašlaik ir nostiprinājušās esošajā inflācijas līmenī.
Referatā tiks apskatīta esoša situācija valstī, inflācijas cēloņi un valdības rīcības inflācijas un makroekonomiskās nesabalansētības samazināšanai.
…
