Dzimis 1892. gada 28. martā Annenieku pag. ļukās. ģimene ir liela. Bērnība rit gaiša un jautra. ģimenē ir cieņā mūzika, un arī Tone no jaunām dienām spēlē vijoli.
Pienākuši pusaudža gadi. 17 gadu vecais Tone 1909. gadā iestājas Rīgas Pilsētas mākslas skolā, tur viņš mācās līdz pat 1915. gadam. Skolas gados Tone iedraudzējas ar K. Ubānu, K. Johansonu u.c. Karā laikā Rīgas mākslas skolu evakuē, un 1915. gadā Toni sastopam jau Penzas mākslas skolā.
1917. gadā nokļūst pie strēlniekiem frontē. Latviešu karaspēka daļa apietas ar rakstniekiem un māksliniekiem ļoti saudzīgi, tiem ir dažādas privilēģijas. Tad uznāk revolūcijas, krievu armija sabrūk. Toni ieliek sanitāros, līdz viņam izdodas Tērbatā demobilizēties. Uznāk vāciešu okupācija. Tagad Tone 1918. gada februārī kopā ar Ubānu un Johansonu ir Pēterpilī.
Jau Latvijā Tone māca zīmēšanu un mākslas vēsturi Rīgas pilsētas vidusskolās. Viņam ir sava studija, tā mitinās gan Valdemāra ielā, gan Marijas ielā 22, Olava namā. No 1920. gada līdz 1924. gadam darbojas Rīgas Mākslinieku grupā. īsu laiku ir mākslinieku biedrībā Sadarbs. 1925. gadā izstājas. Darbojas Mūksalas mākslinieku biedrībā (1934 - 1938). Strādā Latvijas Mākslas akadēmijā (1925 -1944), vada portreta (1925 - 1932), pēc tam akta glezniecības klasi (1932 - 1944).
1949. gadā Toni sastopam Londonā, kur viņš dzīvo un strādā līdz pat mūža beigām. Sasniedzis 66. mūža gadu, Tone mirst 1958. gada 30. jūlijā.
Tone ir paraugs ne tikai mākslā, bet ar savu nosvērto, neatkarīgo stāju un mierīgo pašapziņu paraugs arī kā personība, kā cilvēks. Tone bija ļoti izskatīgs un stalta, slaida auguma vīrs. Pār pieri viņam allaž raksturīgi krita kupla gaišu matu cirta, ko viņa mācekļi visādi pūlējās atdarināt. Viņam bija laipna, aristokrātiski iegarena seja ar diezgan spēcīgu ”romnieka” degunu. Viņa koptā āriene labi saskanēja ar viņa uzskatiem un dzīves ziņu. Tone ticēja, ka māksla nav nedz ērmība, ne lukss, bet dzīves nepieciešama sastāvdaļa. Viņš ticēja, ka mākslinieks nedrīkst būt ne nobijies savādnieks, ne sarūgtināts askēts, nedz neatbildīgs, trokšņains bohēmietis, bet vīrs, kas droši stāv uz savām kājām, ir lepns uz savu darbu, cienī sāncenšus, mīlē draugus, nekalpo nevienam un kura vienīgā autoritāte ir viņš pats. Tāds ir labietis, ko apdzied mūsu tautasdziesmas, tādi bija antīkā gara mantinieki, augstās Renesanses meistari, kas nešaubīgi ticēja sev, veselajam saprātam un negrieza ceļu nevienam. Dziļdomīgais, universālais Leonardo da Vinči un gaišais, uzvarošais Ticiāns bija savukārt Tones paraugs mākslā un dzīvē.…