Jebkurš telpisks veidojums, vienalga, vai tā būtu pilsēta, atsevišķa ēka vai arhitektoniski tēlniecisks ansamblis, un to ietverošā apkārtējā telpiskā vide saistīti nedalāmā vienībā. To apstiprina gan reālās uztveres iespējas, gan daudzveidīgā projektēšanas prakse. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai, piemēram, tiktu saglabātas dažāda tipa vēsturiskās celtnes, atjaunotas to funkcionēšanas iespējas, un modernie vides projekti tiktu saskaņoti ar jau esošām kultūrvēsturikajām vērtībām.
Jelgava kā ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, bijušās apvienotās Kurzemes – Zemgales hercogistes galvaspilsēta, mūsdienās strauji attīstās ne tikai ekonomiski, bet mainās arī tās „seja” – notiek intensīva pilsētas apbūve ar modernām 21. gadsimta celtnēm izteiktā funkcionālisma stilā, atjaunotas jau esošas ēkas, sakopti pilsētas parki un zaļās zonas. Pilsēta var lepoties ar kultūrvēsturiskām arhitektoniskām vērtībām, kā Jelgavas pils (B. Rastrelli projektētā 18.gs. baroka stila celtne; mūsdienās Latvijas Lauksaimniecības universitātes atrašanās vieta), Academia Petrina (klasicisma stila celtne; mūsdienās Ģederta Eliasa vēstures muzeja ēka), Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, kas pakāpeniski tiek atjaunots, Katoļu baznīca, u.c.
Jelgavas pievārtē (Rīgas ielā 22) atrodas vēl viens kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis - Valdekas pils, kas mūsdienās tiek nepelnīti aizmirsts. 19. gadsimta 2. ceturksnī vēlīnā klasicisma stilā celtā, vēlāk pārbūvētā „priekšpils” šobrīd netiek izmantota praktiski, kas tiek skaidrots ar līdzekļu trūkumu tās ārējās fasādes, iekšbūves un pils dārza atjaunošanai, taču patiesībā liek domāt par neuzņēmību un pilsētas plānotāju, apsaimniekotāju nepilnīgi izstrādātu nākotnes vīziju, attiecināmu uz kultūrvides estētiskajiem nosacījumiem.
Šajā vides estētikas projektā autore sniegusi Valdekas pils vēsturisko raksturojumu, tādējādi uzsverot attiecīgā kultūrvēsturiskā pieminekļa nozīmīgumu, un savu nākotnes redzējumu pils izmantošanā, kas varētu kalpot par ierosinājumu reāla projekta izstrādāšanai un īstenošanai.…
