Vakuums ir Visuma daļa, kura ir gandrīz tukša no vielas. Tas nozīmē, ka gāzveida spiediens vakuumā ir daudz mazāks nekā atmosfēras spiediens. Vārds "vakuums" radies no latīņu termina "tukšums", kaut gan praktiski visumā neviens apgabals nevar būt pavisam tukšs. Perfekts jeb ideāls vakuums, kurā gāzveida spiediens ir vienāds ar nulli, ir filozofisks jēdziens — jo šāds vakuums līdz šim nekad nav novērots praksē. Runājot par ideālu eksperimentu, kuram būtu jānotiek pilnīgā vakuumā, fizikā lieto terminus "vakuums" un "brīvais izplatījums". Runājot par "nepilnīgo" vakuumu, ko var novērot praksē, izmanto jēdzienu "daļējs vakuums". Latīņu termins in vacuo (jeb "vakuumā") tiek izmantots, lai aprakstītu objektu, kas atrodas pilnīgā vai daļējā vakuumā.
Vakuuma kvalitāte ir atkarīga no tā, cik tuvu tas ir perfektajam vakuumam. Pārpalikušais gāzes spiediens ir galvenais vakuuma kvalitātes rādītājs. Visbiežāk to mēra vienībās, kuras tiek dēvētas par torr, pat tad, ja tiek lietota starptautiskā mērvienību sistēma. Jo zemāks vakuuma spiediens, jo labāka tā kvalitāte, taču jāņem vērā arī citi vakuuma parametri. Kvantu mehānika nosaka robežas tam, kāda ir maksimāli iespējamajā vakuuma kvalitāte — tā paredz, ka izplatījumā neviens telpas apgabals nekad nevar būt pilnīgi tukšs. Kosmosā pastāv dabīgs, ļoti kvalitatīvs vakuums. Pārsvarā tas ir ar augstāku kvalitāti nekā vakuums, kādu varētu radīt mākslīgi, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas. Zemas kvalitātes mākslīgais vakuums, jau kopš seniem laikiem, ir ticis izmantots sūknēšanai.
…
