Vainas formas civiltiesībās un krimināltiesībās

Secinājumi
1. Vainu var skaidrot kā rūpības pārkāpumu, kuru noteic tiesa pēc saviem ieskatiem, bet šāds vainas skaidrojums neatklāj nepieciešamību vainu nošķirt no pienākuma pārkāpuma. Tāpēc vainas nozīme un vieta atbildības priekšnoteikumu sistēmā ir skaidrojama caur vainas attiecībām ar pienākuma pārkāpumu, ko Latvijā nereti apzīmē arī ar jēdzienu „prettiesiska darbība”.
2. Var secināt, ka vaina iekļauj sevī cilvēciskos faktorus: apziņu, motīvu, nolūku, psihi, emocijas, attieksmi pret apkārtējo vidi, rezultātu uz kuru persona tiecas.
3. Personas vaina rodas personas prettiesiskas rīcības rezultātā. Prettiesiska rīcība ir darbība un bezdarbība, kas aizskar citas personas tiesības.
4. Krimināltiesībās un civiltiesībās vainas jēdziens atšķiras. Krimināltiesībās vainas formas iedala nodoma vai neuzmanības formā, bet civiltiesībās vainas definīcija Civillikumā nav dota, tomēr vainu varētu definēt kā personas subjektīvo attieksmi pret pašas izdarīto tiesību pārkāpumu.
5. Vainas formas civiltiesībās: ļauns nolūks un neuzmanība (rupja un viegla). Rupja neuzmanība ir ikviena darbība, kuras prettiesiskās sekas persona būtu varējusi normālā situācijā paredzēt, bet viegla neuzmanība ir tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.
6. Vainas formas krimināltiesībās- tiešs un netiešs nodoms kā arī neuzmanība, kas iedalās noziedzīgā nevērībā un noziedzīgā pašpaļāvībā.
7. Izpētot informāciju par vainas formām un vainas būtību citviet pasaulē, varu secināt, ka tās atšķiras.…