Vainas apziņa

Ļoti parasta emocionāla problēma, ar ko cilvēki šodien sastopas, ir vainas apziņa. Pat par pavisam niecīgu sīkumu cilvēku var piemeklēt vainas apziņa, taču tas ir ļoti atkarīgs no katra paša, jo cilvēki ir dažādi. Vieni vainas apziņu izjūt ļoti reti, bet citi tajā pašā laikā uztraucas un pat nožēlo to, kam ir pavisam nebūtiska nozīme. Vainas apziņai cilvēka dzīvē ir liela nozīme, jo cilvēks ar vāji attīstītu vainas apziņu bieži vien slikti attiecas pret apkārtējiem, turpretī cilvēks ar ļoti ar ļoti augstu vainas apziņu bieži vien ir pārāk paškritisks, un negatīvi attiecas pret sevi.

Sirdsapziņa ir ētikas kategorija. Tā ir kā personības tikumiskās pašapziņas izpausme, kā iekšējais tiesnesis, kā atturēšanās no kārdinājuma.
Sirdsapziņa pārstāv spēju kompleksu, kura skaitā ir noturība pret kārdinājumu, spēja pakļauties un spēja izjust vainu. Sirdsapziņu var apskatīt kā personības emocionāli – vērtējošu attieksmi pret savām personīgajām rīcībām. Šī attiecība rodas kā dziļu tikumisko normu apgūšanas un pieņemšanas sekas, kā rezultāts ir sabiedrības objektīvo prasību personības uzvedības pārvēršana par subjekta personīgo vajadzību pēc noteikta dzīves parauga.
Jēdziens morālā apziņa, pārliecinātība par to, ka ir labais un ļaunais, apziņa un atbildības sajūta cilvēkam par savu uzvedību. Sirdsapziņa ir morālais cenzors, tikumiskā īpašība, kas ir emocionālās vainas izjūtas pārdzīvojuma pamatā vai lepnumā par savu uzvedību. Par to, vai cilvēkam ir sirdsapziņa, var spriest pēc vainas izjūtas, un tāpēc sirdsapziņa veicina frigidas, vainas izjūtu nomocītas personības veidošanos.…