Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikuma vispārīgās un sevišķās daļas normās noteikto objektīvo un subjektīvo pazīmju sistēma jeb kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai krimināllikumā raksturotu noteikta veida noziedzīgu nodarījumu un personu, kas to izdarījusi.1
Krimināllikumā, tāpat kā lielākajā daļā ārvalstu krimināllikumos, nodarījuma sastāva jēdziens netiek definēts.2 Tas ir izstrādāts krimināltiesību teorijā, vispārināti apkopojot visu konkrēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes. Tātad noziedzīga nodarījuma sastāvs ir juridisks jēdziens, ar ko saprot noteikta veida noziedzīgu nodarījumu. Izveidojot noziedzīga nodarījuma sastāvu, likumdevējs abstrahējas no konkrētu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm un noziedzīga nodarījuma sastāvā ietvēris tikai tās pazīmes, kas kopīgas visiem noteikta veida noziedzīgiem nodarījumiem.3
Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse, līdz ar to visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes tiek iedalītas četrās grupās:
1)sastāva pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma objektu;
2)sastāva pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi;
3)sastāva pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma subjektu;
4)sastāva pazīmes, kas raksturo noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi.4
Noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām. Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo, šajā gadījumā pret personas izraisītajām kaitīgajām izmaiņām ārpus šīs personas – pret viņas aktīvajiem vai pasīvajiem darbības procesiem, kuru rezultātā iestājušās vai varējušas iestāties kaitīgās sekas, un pret pašām šīm sekām.5…
