Vai progresīvā nodokļa ieviešana ir uzskatāma par taisnīgu?

Vēlme vai tiekšanās pēc taisnīguma ir dabiska cilvēkiem raksturīga pazīme. Ir iespējams apgalvot, ka cilvēks radīja ideju par taisnīgumu vai godīgumu, cenšoties sekmēt harmoniju sabiedrībā.1 Līdz ar to ir pamatoti argumentēt, ka ikvienas pilsoniskās sabiedrības pamatu veido taisnīguma koncepts, jo ir grūti iedomāties sabiedrības un valsts kopumā funkcionēšanu, ja starp sabiedrības locekļiem nepastāv kaut minimāla uzticēšanās pakāpe un kopīga taisnīguma vai godīguma izjūta.
Taisnīgumu ir iespējams raksturot kā ideālu, pēc kura cilvēki tiecas, bet kuru pilnībā nav iespējams sasniegt. Citiem vārdiem sakot, nepastāv absolūta taisnīguma. Tas nozīmē, ka jebkurā sabiedrībā būs vērojams, ka kāds no tās locekļiem norādīs uz netaisnības esamību vai godīguma trūkumu. Līdz ar to ir iespējams apgalvot, ka jautājumi par taisnīgumu kā tādu un par tā pieņemamajām izpausmēm, ir viens no galvenajiem diskusiju tematiem ikvienā sabiedrībā.
Jautājums par taisnīgumu galvenokārt attiecas uz ierobežoto resursu sadali sabiedrībā, kopš pastāv ievērojamas atšķirības starp indivīdu labklājības līmeni, sociālo statusu un politisko ietekmi. Tieši šīs ekonomiskās un sociālās atšķirības rada pamatu cilvēku saucieniem pēc nepieciešamības pārskatīt ekonomisko robežu un labumu sadali. Līdz ar to viens no nozīmīgākajiem un dzīvotspējīgākajiem jautājumiem ir par to, kā būtu nepieciešams sadalīt noteiktai sabiedrībai pieejamos resursus un uz kādiem principiem balstīt resursu sadales procesu, lai to būtu iespējams uzskatīt par taisnīgu. …