Vai Latvijas vēlētāju aktivitāte vēlēšanu/tautas nobalsošanas laikā ir mantojuma sekas?

Ievads

Mēs izvēlējāmies savām referātam tēmu „Vai Latvijas vēlētāju aktivitāte vēlēšanu / tautas nobalsošanas laikā ir mantojuma sekas”, jo uzskatam to par ļoti interesantu un aktuālu mūsdienu Latvijas situācijā, kad ir vērojama izteikta Latvijas pilsoņu neuzticība valsts institūcijām un valdībai. Līdz ar to mēs gribam noskaidrot vai vēl joprojām var runāt par PSRS ietekmi uz pilsoņu aktivitāti vēlēšanās un tautas nobalsošanās.
Mūsu referāta mērķis ir noskaidrot vai Latvijas vēlētāju aktivitāte vēlēšanu un tautas nobalsošanas laikā ir mantojuma sekas.
Savam referātam mēs izvirzījām arī konkrētus uzdevumus. Pirmkārt, mūsu referāta uzdevumus ir veikt potenciālo vēlētāju aptauju par līdzdalību vēlēšanās un tautas nobalsošanās. Otrkārt, salīdzināt saņemtos datus ar oficiāli apstiprinātiem vēlēšanu un tautas nobalsošanu rezultātiem. Treškārt, izdarīt secinājumus ar mērķi noskaidrot vai šos datus var uzskatīt par mantojuma sekām.
Savam referātam mēs izvirzījām arī hipotēzi un tā skan sekojoši: Latvijas vēlētāju aktivitāte vēlēšanu un tautas nobalsošanu laikā ir mantojuma sekas. Referāta secinājumos būs skaidri redzams tās vai šī hipotēze ir apstiprinājusies vai nē.
Savu referāta mēs balstīsimies uz konkrētas teorētiskās bāzes par raksturīgām PSRS pilsoniskās sabiedrības iezīmēm, saņemtiem aptaujas rezultātiem un oficiāli apstiprinātiem rezultātiem par 9. Saeimas vēlēšanām, referendumu par likumu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu, referendumu par grozījumiem Satversmē un referendumu par grozījumiem Pensiju likumā. Secinājumos mēģināsim pieradīt vai apgāzt uzskatu par to, ka Latvijas velētāju aktivitāte vēlēšanu un tautas nobalsošanu laikā ir mantojuma sekas.

…