NATO 1949.gadā tika dibināta nevis kā organizācija reālai karošanai, bet gan otras puses atbaidīšanai. Organizācijas militārais potenciāls ticis vairots kā Padomju Savienības atbaidītājs spēks, tieši tāpēc, ka saspringtā aukstā kara alternatīva tad bija vienīgi kodolkarš. Reālajā dzīvē NATO līguma 5.pants vienmēr bijis tikai teorētiska kategorija, kuras efektivitāte nav pierādāma, jo, par laimi, nav vēl bijis, kur to pierādīt. NATO valstīm neviens tā arī nav uzbrucis.
NATO sastāvā ir 26 valstis un šogad 10.martā stājās spēkā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izsludinātais likums par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas (NATO) līgumam. Saeima likumu pieņēma 26.februārī. Līgumslēdzējas Puses apstiprina savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas mērķiem un principiem un savu vēlēšanos dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām. Tās ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un likuma varas principiem. Tās meklē iespējas stabilitātes un labklājības veicināšanai Ziemeļatlantijas reģionā. Tās ir apņēmības pilnas apvienot savus centienus kopējai aizsardzībai un miera un drošības saglabāšanai. 29.martā arī Latvija tika uzņemta. Pirms tam nebiju aizdomājies kā tieši iestāšanās ietekmēs valsti un vai mums tas ir izdevīgi. Mana ikdiena ir saistīta ar militārismu, jo dienu Latvijas bruņotajos spēkos. Izvēlējos tēmu „Vai Latvijai ir izdevīga pievienošanās Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai”, lai izpētītu, ko iegūstam no iestāšanās NATO. …