Šobrīd viena no aktuālākajām tēmām Latvijā ir, vai Latvija būs imigrācijas valsts pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Latvijas iedzīvotāji baidās, ka pēc pievienošanās ES valstī ieplūdīs viesstrādnieki, kas kļūtu par vietējo darba ņēmēju konkurentiem un varētu mainīt psiholoģisko klimatu. Savukārt vietējie imigrācijas speciālisti ir pārliecināti, ka mūsu valsts imigrantiem tuvākajā nākotnē nebūs pievilcīga.
Eiropā ik gadu iebrauc ap pusmilijona nelegālo imigrantu. Nepārtrauktā bēgļu straume no Āzijas un Āfrikas valstīm izraisījusi Eiropas pamatiedzīvotāju neapmierinātību un nokaitējusi politisko situāciju. Lai samazinātu imigrantu plūsmu, ES tiek pieņemtas arvien stingrākas likumdošanas normas.
Eiropa lepojas ar stabilajām demokrātiskajām vērtībām : ar atvērtību un mājvietas došanu visiem patvēruma meklētājiem. Maz pamazām daudzie iebraucēji sākuši savtīgi izmantot ES viesmīlību un “kopējo māju” gaisotni, tāpēc ES valstis paaugstina barjeras ne tikai nelegālajiem, bet arī legālajiem imigrantiem.
Nenoliedzami, patvēruma meklētāju plūsma uz Latviju būs saistīta ar pievienošanos ES, jo Āzijas un Āfrikas valstu pilsoņiem Eiropa ir miera, drošības un labklājības osta.
Patvēruma meklētājs ir persona, kas nopietnu iemeslu dēļ lūdz aizsardzību. Patvērumu var lūgt, ja persona tiek vajāta rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.
Latvija par patvēruma meklētājiem pirmoreiz negaidīti saskārās 1994.gada beigās, kad Ziemassvētku naktī kuģis “Katrana” no Rīgas devās uz Zviedriju, bet pie Sāmsalas uzskrēja uz sēkļa. Latvija pieņēma atpakaļ uz kuģa esošos cilvēkus. Vairāk nekā simt cilvēku nonāca Latvijā, un Latvijas varas iestādes pirmo reizi saskārās ar jautājumu : ko darīt ar šiem cilvēkiem?
1996.gada beigās lielākā daļa no Olaines nometnē izmitinātajām personām saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu lietās mandātu tika atzītas par bēgļiem, un tās galvenokārt pieņēma Skandināvijas valstis. …
