“Ar likumu latviešu valoda ir aizsargāta stabili, bet likums ir viena lieta un dzīve – otra,” saka dzejnieks Jānis Peters. Tautas galvenais uzdevums ir dzimto, nepārāk veco valodu kopt, sargāt un lietot. Lai arī Latvija jau dodas taisnā ceļā uz Eiropas savienību un latviešu valoda kļūs par vienu no oficiālajām savienības valodām, tomēr pastāv bažas, ka latviešu valodai nebūs ilga pastāvēšana. Un iemesls ir ļoti acīm redzams – tā ir krievu tauta, kas mūs “spiež uz ceļiem”. Tomēr tas nav vienīgais iemesls. Cilvēka dabā ir ļoti raksturīgi vainot visus, tikai ne sevi, tādēļ aicinu padomāt, ko mēs katrs varam darīt savas dzimtās valodas labā.
Referātā apskatīta latviešu valodas situāciju sākot ar 20.gadsimta sākumu līdz pat mūsdienām. Ļoti svarīgs ir imigrantu skaits Latvijā, kas strauji audzis padomju gados un būtiski mainījis Latvijas sabiedrības etnisko sastāvu un līdz ar to ir ietekmējis latviešu valodas zināšanas kopumā, kā arī ienesis daudz svešvārdu, barbarismu un žargonu. Otrajā nodaļā apskatīti trīs Inas Druvietes izdalītie valodas politikas aspekti: politiskais, pedagoģiskais un lingvistiskais. Pēdējā nodaļā attēlotas ikdienā biežāk sastopamās situācijas ar latviešu valodas problēmām.
Domāju, ka latviešu valoda nav apdraudēta tuvākos divsimt, varbūt trīssimt gadus, taču kopumā apskatot šo problēmu tomēr jāatzīst, ka latvieši ir pārāk maza tauta, lai spētu uzturēt valodu dzīvu. Lielākā problēma ir pašu nevēlēšanās un nepiedomāšanas pie valodas kopšanas un saglabāšanas. Ar to vien, ka “Latvju Dainas” tiks saglabātas vēl tūkstošiem gadu un tiks ievietotas muzejā, ir par maz.
Šajā izšķirīgajā vēstures brīdī, kad Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, un latviešu valoda – par vienu no Eiropas savienības oficiālajām valodām, latviešu valodas attīstībai un tās nākotnei tiek pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Viedokļi par to, kāda ir latviešu valodas situācija Latvijā ir atšķirīgi, bet, es domāju, ka ne viens vien latvietis man piekritīs, ka latviešu valodas situācija kļūst arvien bēdīgāka. …