Etnoētika ir kādas etniskās grupas morālās attīstības īpatnību kopums. Etnoētika sevī ietver tautas dzīves pieredzi, kas veidojusies mainīgā laiktelpā – gan vēsturiskos apstākļos, gan sociālo pārmaiņu vētrās, gan kultūras un kultūrvēsturiskos procesos. Etnoētiku var uzskatīt par tautas ētikas kodeksu, par morāles normu krājumu.
Latviešu etnoētika ir latviešu tautas ētikas kodekss, kurā atainota tautas attīstības vēsture un atmiņas par vēsturiskiem, sociāliem un kultūras notikumiem. Latviešu etnoētika balstās uz tautas mutvārdu daiļradi – uz folkloru: tautas dziesmām, pasakām, teikām, mīklām, sakāmvārdiem un parunām, ticējumiem, anekdotēm, buramvārdiem.
Dažkārt par tautas mutvārdu daiļrades fenomenu un pieminekli tiek uzskatīti tautas eposi, kas aptver plašāku laikmeta ainu un saglabā sevī tautas kolektīvo pieredzi un kolektīvās atmiņas. Par latviešu tautas eposu tiek uzskatīts Andreja Pumpura sarakstītais eposs „Lāčplēsis”. Manuprāt, tas nav uzskatāms par tautas eposu, kaut arī darba pamatā ir latviešu folkloras materiāli, jo tam ir viens konkrēts autors un darbā parādās viņa subjektīvais viedoklis. Es drīzāk sliecos piekrist jau 19. gs. vidū izvirzītajai teorijai par tautasdziesmām kā latviešu tautas eposa nozīmīgu daļu, par tautasdziesmām kā fenomenu.…