“Tie zelta rubuļi, tie valda pasauli”...
Tā vēsta dziesma no kinofilmas “Ceplis”, kas uzņemta jau sen, tomēr ir joprojām tik laikmetīga…
Vērtības nemainās? Tikai tiek pielāgotas laikmetam?
Bet kā ar vērtībām, kuras būtībā ir “nevērtības”?
Vai tiešām nauda ir tā, kas valda pār pasauli?
Jā, to, ka pilns maciņš atver visas durvis un ceļus, tāpat kā pretējā gadījumā aizver tās. Var jau filozofēt par to, ka katram jau ir iespēja nopelnīt tik, cik kārojas un atbilst paša darbaspējām, bet vai šis princips darbojas mūsu valstī? Vai varbūt ir transformējušās vērtības, priekšplānā izvirzot spēju mainīties un izmantot mirkļa izdevības piekļūt pie kapitāla?
Kā ir ar mūsu inteliģenci? Varbūt, ka tā nav vairs nepieciešama?
Varbūt ir jāprot pielāgoties dabiskai atlasei un džungļu likumiem?
Uzņēmējdarbībā galvenais arguments ir peļņas gūšana. Un vai maz ir to, kas šo faktoru izmanto kā mērķi, ar kuru attaisnot visus līdzekļus?
Pašreizējā situācijā ir grūti domāt par norisēm valstī, jo tik uzsvērti uzskatāms ir šis sākuma rindiņas teksts…
Tikpat grūti ir rakstīt šo darbu, jo ētiskās vērtības bieži vien paliek nepamanītas, jeb “atliktas vēlākam laikam”, nesaprotot to, ka vālāk šī laika var vienkārši nebūt…
Bet ir jau arī pretarguments: Mēs katrs esam daļiņa no valsts, daļa no tā, kas piedalās visos šajos procesos. Un arī ja mēs neesam pilnvaroti ne lielajā politikā, ne biznesā, tad veicot kaut savus ikdienas pienākumus un saistības, varam rīkoties saskaņā ar sevi, apkārtni un apkārtējiem. Ja saka ka viens nav karotājs, tas nenozīmē, ka šis viens ar savu rīcību nevarētu būt par paraugu citiem un piesaistīt tos.
Uzņēmējdarbību regulē valsts ar saviem likumiem, normām un ekonomiskiem tirgus regulēšanas mehānismiem. Valsts nosaka arī nodokļu apmērus.Valsts interesēs ir iegūt iespējami lielāku nodokļu nomaksu valsts kasē.…