Es veicu zinātniski pētniecisko darbu par jauniešu un vecāku savstarpējām attiecībām ģimenē. Manuprāt, šī ir viena no aktuālākajām problēmām, kas skar ne tikai bērnus un viņu vecākus, bet arī apkārtējos cilvēkus. To, kā bērni izturas un jūtas savu vecāku un citu apkārtējo cilvēku klātbūtnē, lielā mērā nosaka vecāku audzināšanas vadošais stils un izmantotās audzināšanas metodes. Lai iegūtu pietiekami daudz zināšanu un varētu veikt zinātniski pētniecisko darbu par tēmu „Vadošo audzināšanas metožu saikne ar 16 – 18 gadus vecu jauniešu un vecāku savstarpējām attiecībām ģimenē”, iepazinos ar teorētisko literatūru un veicu anketēšanu X pilsētas ģimnāzijās, kur uz anketu jautājumiem atbildēja 30 skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem un viņu vecāki. Izvēlējos šo vecuma grupu tāpēc, ka šajā vecumā bērna raksturs ir izveidojies un varam redzēt audzināšanas radītos pozitīvos un negatīvos galarezultātus.
Domāju, ka iepriekš teiktais apliecina mana izvēlētā temata aktualitāti.
Pētījuma objekts: Savstarpējās attiecības ģimenē
Pētījuma priekšmets: Vadošā audzināšanas metožu saikne ar savstarpējām attiecībām ģimenē
Pētījuma mērķis: Apkopot teorētiskās atziņas un veikt praktisku pētījumu par vecāku vadošo audzināšanas metožu un ģimenes savstarpējo attiecību saikni.Audzināšanas vispārīgs raksturojums
Audzināšana ir sociāls dažādu daudzpusēju darbību kopums, kas iever saskarsmi ar bērnu, savstarpēju komunikāciju ar mērķi veidot viņa personību un dzīves uzskatus. Audzināšanas kvalitāte ir atkarīga ne tikai no vecāku zināšanām un pieredzes, bet arī no viņu attieksmes pret bērniem. Audzināšana ir process, kurā piedalās ne tikai ģimene, bet arī skola un sabiedrība kopumā.
Pedagoģe Daina Lieģeniece pamato bērnu audzināšanas svarīgo lomu visas sabiedrības dzīvē: „Audzināšana ir vienas paaudzes kultūrvērtību nodošana nākamajai. Katrā kultūrvidē (valstī) veidojas savas izglītības tradīcijas saistībā ar laikmeta politiski ekonomisko situāciju.” [6., 3.] varam pavisam droši teikt, ka bērnu audzināšana dažādās valstīs, pat dažādos vienas valsts sociāli ekonomiskos apstākļos ir pavisam atšķirīga. Pat salīdzinot bērnu audzināšanu vienā valstī dažādos vēstures periodos var redzēt krasas atšķirības. Piemēram, pagājušā gadsimta sākuma par pārsteidzošu varētu uzskatīt faktu, ka bērns runā pretī saviem vecākiem, taču tagad tas diemžēl bieži vien ir kļuvis par normu.…
