Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kurš ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.
Neformālie vadītāji var būtiski ietekmēt darbinieku rīcību, neskatoties uz to, ka viņiem nav piešķirtas pilnvaras, amats un atalgojums, kas paredzēts formālam menedžerim.
Varas būtība.
Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. 1
Vara ir potenciāla iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus.
Sabiedrībā varu saista ar vardarbību, spēku, agresiju. Vadīšana ir reāla varas lietošana. Parasti vadītāja vara ir saistīta ar padoto atkarība dažādos jautājumos: atalgojuma paaugstināšana, izvirzīšana amatā, pilnvaru palielināšana, sociālo vajadzību apmierināšana utt.2
Vajadzētu izvirzīt secinājumu: nepamatota, vienpusīga varas lietošana no vadītāja puses var no padoto puses izraisīt vēlmi parādīt arī savas varas iespējas. Rezultātā- ne vadītājs, ne padotie nesasniedz mērķus.
Varas veidi.
Praksē vadītāji lieto dažādus varas veidus. Zinātnieki J. Frenčs un B. Ravens izstrādāja varas veidu klasifikāciju.
Formālo (tradicionālo) varu nosaka ieņemamais vadošais amats, un vadītāja autoritāte šajā gadījumā ir pati par sevi saprotama. Padotie atzīst šo varas veidu kā likumsakarīgu, tāpēc tai pakļaujas neatkarīgi no rīkojuma pareizības vai patikšanas. 3
Atalgojuma varas pamatā ir vadītāja solītie apbalvojumi darbiniekiem par labi paveiktu darbu, piemēram, algas paaugstināšana. Tā ir vara, kas iegūta stimulējot padotos.…
