Nobeigums. Pielāgošanās taktika
Daudzi psiholoģiskie pētījumi cenšas noskaidrot kā tieši cilvēki pielāgojas jaunai videi un kultūrai. Par piemēru varētu minēt zinātnieka Džona Berija (John Berry)pētījumu, kurā viņš ir noskaidrojis, ka pozitīvam pielāgošanās procesam ir svarīgi divi jautājumi:
• Pirmais ir vai cilvēks mēģina būt daļa no sabiedrības jaunajā vidē, vai viņam ir pozitīva attieksme pret tās kultūru un vai viņš vēlas tajā iederēties.
• Otrs jautājums ir vai cilvēks cenšas pārstāvēt savu dzimto kultūru, vai vienmēr vēlas būt atzīts kā tās pārstāvis, vai viņam ir pozitīva attieksme pret savu kultūru un vai viņš meklē veidus kā joprojām piekopt savas tradīcijas.
Šie divi jautājumi ir pamatā atšķirīgiem mehānismiem, kā cilvēki rīkojas, kad nonākuši citā vidē. Šie jautājumi ir nesaistīti savā starpā, jo cilvēks var būt pozitīvi noskaņots gan pret veco, gan jauno kultūru, vai negatīvi noskaņots pret abām, vai arī pret vienu noskaņots pozitīvi, bet pret otru- negatīvi. Kura no stratēģijām tiek izmantota tiek noskaidrots ar anketas palīdzību. Anketā iekļautie jautājumi ir, piemēram, vai cilvēks bieži piekopj savas „mātes” kultūras tradīcijas, vai ir ieinteresēts draudzēties ar savas vai jaunās kultūras pārstāvjiem, vai mīl savas vai jaunās kultūras humoru, vai būtu ar mieru apprecēties ar savas vai jaunās kultūras pārstāvi utt.. Atkarībā no sniegtajām atbildēm, cilvēks tiek iedalīts kādā no četrām pielāgošanās kategorijām (skat. 3.att.).
Stratēģija, kad cilvēks mēģina sasniegt pilnīgu iekļaušanos un pielāgošanos jaunajai kultūrai vienlaicīgi cenšoties piekopt un uzturēt arī savas „mātes” kultūras tradīcijas tiek saukta par Integrācijas stratēģiju. Cilvēkiem, kas iekļaujas šajā stratēģijā ir pozitīva attieksme pret abām kultūrām un viņi iegūst labo no abām pasaulēm. Stratēģija, kad cilvēks necenšas vai minimāli cenšas piedalīties jaunās kultūras notikumos un tāpat arī iepriekšējās kultūras notikumos, sauc par Norobežošanos. Šāda stratēģija pretēja Integrācijai un ir sastopama diezgan reti. Abas jauktās stratēģijas, kas matricā atrodas pa diagonāli pretējās pusēs, saucas Pielāgošanās stratēģija (pozitīva attieksme pret jauno un negatīva pret veco kultūru) un Izdalīšanās stratēģija (pozitīva attieksme pret veco kultūru un negatīva pret jauno). Pielāgošanās stratēģija nozīmē, ka cilvēks vēlas atstāt aiz sevis pagātni un iekļauties jaunajā vidē. Izdalīšanās stratēģija nozīmē, ka cilvēks nemaz negrib iejusties jaunajā vidē un labprāt turpinātu dzīvot iepriekšējā.
Kā var secināt, indivīdam visizdevīgākā ir Integrācijas koncepcija. Tādejādi cilvēks iegūst visvairāk, jo var kontaktēties ar plašāku sabiedrības daļu, interesēties par vairāk notikumiem un iegūt arī lielākas zināšanas. Tāds cilvēks būs atvērts un pozitīvs un citiem būs patīkami ar viņu kontaktēties. Tāpēc laika gaitā viņš tiks pilnībā integrēts jaunajā sabiedrībā.
…
