Vadīšanas stils – tipisku un samērā stabīlu paņēmienu kopums, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz
padotiem, lai īstenotu organizācijas mērķus.
Vadīšānas stils ir atkarīgs no daudziem faktoriem:
vadītāja cilvēciskajām īpašībām, profesionālām īpašībām, sociāli psiholoģiskajām īpašībām (vecuma, dzimuma, kvalifikācijas, profesijas, interesēm u.c.).
Vadīšanas stilu ietekmē vadītāja intelekts, temperaments, kultūras līmenis, profesionalisms.
Izdala trīs vadīšanas stilus:
1. Autoritārais (direktīvais)
2. Liberālais (konsultatīvais)
3. Demokrātiskais (koleģiālais)
Pētāmais “X” vadītājs nepieturas stingri pie kādām no 3 vadīšanas stiliem. Analizējot vadītāja uzvedību, lēmumu pieņēmšanu, izturēšanos un sadarbību ar padotiem kopumā, var secināt, ka “X” darbojas pārsvarā divos stilos: 1. Autoritārajā
2. Liberālajā
Tā kā “X” ir vidēja līmeņa vadītājs (ražošanas vadītājs), viņa pakļautībā atrodas visas ražošanas sistēmas nodaļas: strādnieku nodaļa; radošo darbinieku nodaļa. Katrai nodaļas vadīšanai “X” izmanto dažādas vadīšanas stilus.
“X” vadītājam piemit autoritāra stila vadīšanas paņēmieni un īpašības, kurus pielieto vadot zemāka līmeņa vadītājus, ka arī tiešus drukāšanas ceha strādniekus.
“X” vadītājs daudz strādā pats un liek strādāt arī citiem, dažkārt izmantojot sava vadībā sodīšanas varu. Steidzamos gadījumos “X” neizvērš diskusijas ar padotiem, bet vienpersoniski pieņem lēmumu. Savukārt pakļautie paši ne vienmēr ir gatavi pārrunām ar vadītāju un līdzdalībai vadīšanas procesā. Kad “X” (normālā darba režimā) riko kartējo sanaksmi, kāda jautājuma risināšanai pakļautie var izvirzīt priekšliekumus, idejas, bet par to lietderīgumu un ieviešanu lems vadītājs personiski, viens pats.…