Psiholoģiskais klimats ir valdošais psiholoģiskais noskaņojums, grupas biedru attieksme:
pret kopīgās darbības raksturu un apstākļiem (emocionālās un formāli lietišķās attiecības);
pret kolēģiem (horizontālās oficiāli lietišķās attiecības un savstarpējo attiecību simpātijas un antipātijas, cieņa un nepieņemšana)l
pret grupas vadītāju (attiecības pa vertikāli: oficiāli lietišķās un savstarpējās attiecības, kam ir galvenā loma darbinieku apmierinātībā un cilvēka psiholoģiskajā pašsajūtā).
Psiholoģiskais klimats grupā kā emocionālais noskaņojums tiek uzskatīts par labvēlīgu, ja pastāv savstarpējā uzticēšanās un prasīgums, brīva uzskatu un jūtu izpausme jautājumu apspriešanā, bet par nelabvēlīgu, ja kolektīvā valda noslēgtība, emocionāla spriedze un nepārtraukti konflikti. Šeit liela nozīme ir arī vadītāja lomai, katrā kolektīva attīstības fāzē.
Referāta mērķis ir izpētīt vadītāja lomu dažādās grupas attīstības fāzēs.
Psiholoģiskais klimats. Ko īsti nozīmē šis termins - vai tā ir veiksmīgi izvēlēta metafora vai reāli fiksējams un veidojams fakts? Psiholoģiskā klimata jēdziens katram no mums eksistē divējādi: kā objektīvi novērojams fenomens un kā subjektīvi pārdzīvojams stāvoklis. Objektīvā psiholoģiskā klimata nozīme ir savstarpējo attiecību raksturā, kas veidojas starp grupas locekļiem darba ikdienā, bet subjektīvi mēs to uztveram kā komforta, diskomforta, apmierinājuma sajūtu par dažādiem kolektīva dzīves aspektiem. Psiholoģiskā klimata subjektīvā puse bieži vien tiek aprakstīta kā apmierināta ar darbu, kas atkarīga gan no darba samaksas, darba sociāli higiēniskajiem apstākļiem, attiecībām ar vadību un kolēģiem.…