Vadīšanai ir vienādi liela nozīme gan lielo organizāciju, gan mazo uzņēmumu darbā. Vadīšana ir organizācijas darba plānošanas, lēmumu pieņemšanas, personāla vadīšanas, organizēšanas un kontroles process, izmantojot visus pieejamos resursus, lai sasniegtu organizācijas mērķi.1
Vadīšana vienlaicīgi ir gan zinātne, gan māksla. Kā zinātnei tai ir savas izpētes metodes, likumsakarības, principi. Tai pašā laikā, īstenojot vadīšanas procesu, vadītājs saskaras ar to, ka nav divu vienādu cilvēku. Arī situācijas veidojas atšķirīgas. Nepieciešama individuāla pieeja katram cilvēkam, katras situācijas risināšanai, tātad vajadzīga radoša pieeja, līdz ar to vadīšanu var apzīmēt arī par mākslu.
Ar jēdzienu vadīšana nav jāsaprot tikai to cilvēku nodarbošanās, kas ir vadītāji. Katra cilvēka attieksme pret sevi, savu darbu, pārējiem darbiniekiem un to darbu arī ir vadīšana. Jo labāk katrs vada un organizē savu darbu, jo vienkāršāk veicams vadīšanas process organizācijā kopumā.
Ja darbu veic viens cilvēks, speciāla vadīšanas funkcija vispār neizdalās. Ja darbā iesaistās vairāki cilvēki, parādās speciāla darbība – vadīšana. Kļūst neieciešama darbu koordinācija, darbu dalīšana un funkciju noteikšana. Neatkarīgi no organizācijas lieluma katram darbiniekam jau uzsākot darbu skaidri jāzina savi pienākumi, atbildība un tiesības, lai varētu izveidot labi organizētu vadīšanas sistēmu. Vadītājam, uzsākot uzņēmējdarbību, jākonstatē, kādas funkcijas jārealizē uzņēmumā, pēc tam jāveic to rūpīga sadale starp darbiniekiem, kuras laikā ņem vērā darbinieka spējas, zināšanas, pieredzi un arī intereses.…