VADĪBAS UN LĪDZERĪBAS PROCESI MAZĀS GRUPĀS
Grupas problēma ir viena no galvenajām sociālajā psiholoģijā, jo cilvēks kļūst par personību, tikai iekļaujoties grupās, piedaloties to dzīvē un darbībā, pieņemot grupas normas, vērtības un uzvedības standartus. Cilvēks vienmēr ir daudzu un dažādu grupu loceklis. Piedaloties grupu dzīvē, kuras akumulē sevī sabiedrības attiecības un funkcionē uz to bāzes, cilvēks arī pats iesaistās sabiedrības attiecībās un pārvēršas par vēsturiski konkrētās sabiedrības locekli. Cilvēka tuvākā dzīves telpa ir dažādas mazās grupas – ģimene, radinieki, draugu pulciņš, kuras veido katra cilvēka funkcionēšanas vidi.
Tātad cilvēks ir dažādu lielu un mazu grupu loceklis, apjauš savu piederību šīm grupām, darbojas šo grupu ietvaros.
Mazās grupas analīzes teorētiskie pamati tika likti 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Priekšstatus par sociālo mazo grupu ir izteikuši filozofi, sociologi un psihologi. Mūsdienās mazā grupa ir kļuvusi par sociālās psiholoģijas pētījuma objektu, kas ir labi izprasts, lai gan par dažiem jautājumiem zinātnieku starpā diskusijas turpinās. Sociālā psiholoģija vairāk balstās uz socioloģisko un mikrosocioloģisko pieeju mazo grupu pētījumos, psiholoģiskā sociālā psiholoģija - uz grupas dinamikas un psihoanalītisko pieeju. Socioloģiskā sociālpsiholoģija akcentē grupas ietekmi uz indivīda sociālo uzvedību, psiholoģiskā sociālpsiholoģija vairāk uzmanības pievērš indivīda lomai grupas dzīvē, personības ietekmei uz grupā notiekošajiem procesiem.
…