Mūsdienu pasaulē strauji attīstoties ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem faktoriem, ar vien lielāka loma tiek pievērsta vadīšanas problēmām. Ne tikai zinātnieki, kuri pēta šo problēmu, bet arī praktiķi uzsver šīs problēmas nopietnību, uzskatot to par nopietnu organizācijas panākumus ietekmējošu faktoru. Tieši vadītāja individuālā darba stila savdabība, kombinācijā ar viņa profesionālajām un individuālajām īpašībām, veido to pieeju vadības mehānisma realizācijai, kuru uz pētīto likumsakarību un sistematizētās pieredzes bāzes, iedzīvinot praksē ir iespējams klasificēt, kā atsevišķas pieejas šī jautājuma risināšanai. Šīs grupas jeb pareizāk sakot vadīšanas stilus, pakļaujot zinātniskai analīzei ir iespējams modelēt konkrētas struktūras attīstības procesu ar visām iespējamajām no tā izrietošajām sekām. Šo procesu centrā neapšaubāmi ir vadītāja un padoto attiecības. Daudzejādā ziņā tieši no šo attiecību atbilstoši pareizas nostādnes ir atkarīga struktūras efektīga darbība.
Šī darba mērķis nav iedziļināties visos tajos zinātniskajos pētijumos, kuri veikti pēdējā gadsimta laikā šajā jomā, bet gan mēģināt izprast tās vadīšanas stilu galvenās iezīmes, kuras raksturīgas trim galvenajiem teorētiski klasiskajiem variantiem.…