SECINĀJUMI
1. Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku rīcību (individuālo un kolektīvo), lai īstenotu organizācijas mērķus
2. Pēc analoģijas var arī atšķirt menedžmentu no vadīšanas. Ja menedžments nosaka, kas , kā un kad jādara organizācijā, tad vadīšana ir spēja ietekmēt darbiniekus un virzīt viņu darbību noteiktā virzienā. Plašākā nozīmē ietekme uz viena darbinieka rīcību maina cita darbinieka uzvedību, attiecības, uztveri u.c.
3. Vadīšanas stils ir tipisku un samērā stabils paņēmienu kopums, ar kuru vadītājs/līderis iedarbojas uz darbiniekiem, lai īstenotu organizācijas mērķus. Ar jēdzienu “vadīšanas stils” saprot vadīšanas formu un metožu kopumu konkrētā uzņēmumā/ kolektīvā.
4. Vadīšanas stilu ietekmē katra vadītāja individuālās īpašības: fizioloģiskie parametri (nervu sistēmas darbības īpatnības, vielmaiņa u.tml.), izglītība, pieredze, intereses, darbības mērķi u.c.
5. Pastāv trīs tradicionālie vadīšanas stili autoritārais vadības stils (autoritārais jeb vienpersoniskais, direktīvais), liberālais vadības stils (konsultatīvais vadības stils, demokrātiskais stils (koleģiālais)
6. Praksē ļoti reti kāds no iepriekš minētajiem vadības stiliem sastopams praksē tīrā veidā. Visbiežāk veidojas dažādu stilu kombinācijas, neviens uzņēmuma vadītājs nestrādā pēc viena noteikta vadīšanas stila.
7. Uzņēmuma "X" darbinieku aptaujas rezultātā noskaidrots, ka vadītājs svarīgākos lēmumus pieņem vienpersoniski vai ar nodaļu vadītājiem neiesaistot citus uzņēmuma darbiniekus.
8. Vadītājs savā darbā neuzskata, ka ir nepieciešams pielietot darbinieku motivācijas līdzekļus izņemot piemaksu tirdzniecības vietu darbiniekiem, kuru attieksme pret klientiem var ietekmēt realizāciju.
…