Eiropas kontinentā 80 - tajos gados sākušās straujas revolucionāras pārmaiņas, kuru iedarbība vēl nebūt nav beigusies un ilgi pēc gadsimtu mijas vēl turpinās uzturēt Eiropā sparu. Eiropas politiskā un ekonomiskā aina tajā pašā laikā piedzīvoja dziļas pārmaiņas. Šis vienreizējais apvērsums parādījās trijos veidos:
kā Eiropas integrācija, kura 50 gadus pēc kara beigām steidzina Eiropas iekšējā tirgus pabeigšanu ar Eiropas valūtas savienības starpniecību, kurai jānostiprina savi institucionālie lēmējmehānismi sakarā ar pēdējo paplašināšanos līdz 15 dalībniekiem, kuriem nepieciešama stingrāka politiskā iesaiste;
kā Austrumu - Rietumu apvienība, kura ļauj Austrumvācijai apvienoties ar veco federālo republiku, kā arī iekļauties tik ilgi nenoskaidrotajam pēckara kārtības ”vācu jautājumam” Eiropas apvienošanā;
kā Centrālās un Austrumeiropas atklāšana, kas ievadīja tirgus ekonomikas reformas un pārorientācijas procesu uz Rietumeiropu, pie tam lielākā daļa Centrāleiropas valstu vēlas iesaistīties Eiropas savienībā.
Visas šīs pamatīgās pārmaiņas ir noritējušas mierīgi un neradīja savstarpējas nesaskaņas. Katrs atsevišķais gadījums iedarbojas uz citiem. Centrālās un Austrumeiropas reformu panākumus nosaka Eiropas integrācijas process un otrādāk. Augtspējīga Vācija veicinās arī Austrumeiropas pielāgošanās tempus. Politiskās, sociālās un ekonomiskās nestabilitātes turpretī varētu traucēt attīstības spējas Eiropā.…