Tiesību vēsture pēta tiesību un tiesisko institūtu izcelšanos, attīstību un bojāeju. Visbūtiskākais tiesību institūts ir valsts. Spēks, kas piespiež tiesību normas ievērot un pildīt, ir valsts. Bez valsts piespiedu spēka tiesības nebūtu nekas. Tiesību vēsture māca, ka tiesības un valsts ir savstarpēji saistīta vienība.
Tiesību vēsturē visas tiesiskās parādības jāaplūko hronoloģiski, ievērojot laikmeta un vietas politiskos, ekonomiskos, sociālos un daudzus citus faktorus.
Tiesību vēsture ir tuva vispārējai jeb “tīrajai“ vēsturei. Lai pētītu tiesību vēsturi, labi jāzina un jāizprot aplūkojamā reģiona vēsture. Arveds Švābe uzskata, ka „tikai vēsturnieka un jurista personālā ūnija var apvienot divas dažādās zinātnes un radīt trešo – tiesību vēsturi