Latvijas tiesību sistēma vēl joprojām atrodas pārejas posmā no sociālistisko valstu tiesību sistēmas loka uz kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas loku. Šī iemesla dēļ, bieži vien praktizējošu juristu un tiesnešu praktiskajā darbībā vērojamas kļūdas un nepilnības, kas saistītas ar tiesību normu neprecīzu vai nepareizu iztulkošanu (vai Latvijas tiesību normu spēkā esības noskaidrošanu attiecībā uz dažādām situācijām.) Tie ir tikai daži piemēri, kāpēc izvēlētais temats ir aktuāls mūsdienās.
Jāatzīmē, ka liela daļa Latvijas tiesību normu ir radītas un balstās uz Vācijas tiesību normu pamata. Latvijas Konstitucionālā tiesa – Satversmes tiesa, lielā daļā gadījumu savus spriedumus pamato tieši ar Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumiem līdzīgos gadījumos, atsaucoties uz šīs tiesas atziņām katrā konkrētā gadījumā. Ne velti vairākkārt norādīts, ka „Vācijas Konstitucionālā tiesa ir autoritāte vairumam Eiropas konstitucionālo tiesu”.1 Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
Ņemot vērā Latvijas un Vācijas tiesību sistēmu līdzību un, velkot paralēles starp tām, un Satversmes tiesas praksi, uzskatu, ka Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas prakses pētīšana, analizēšana un svarīgāko atziņu apkopošana varētu būt neliels ieguldījums (tiesību tālākveidošanas procesā.) Darbā tiks apskatītas atziņas, kas izriet no dažādu tiesību nozaru tiesību normu iztulkošanas procesa.…