Vācijas ekonomiskās situācijas apraksts

Vācijas Federatīvā Republika atrodas centrālajā Eiropā. Pašreiz tā ir viena no jaunākajām valstīm Eiropā. Pēc Otrā pasaules kara tā tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Rietumvācijā, kur bija rietumu tipa demokrātiska pārvalde, un Austrumvācijā, kura bija komunistiska valsts. 1990.gada 3. oktobrī abas Vācijas daļas tika atkal apvienotas.[3]
Vācija ir visapdzīvotākā valsts Eiropā, kur ir apmēram 82 tūkstoši iedzīvotāju (234 cilvēki uz km2), no kuriem 10% sastāda ārzemnieki. Vācijai ir deviņas robežvalstis: Dānija, Polija, Čehija, Austrija, Šveice, Francija, Luksemburga, Beļģija un Nīderlande, un izeja uz Baltijas un Ziemeļjūru. Vācijas Federatīvās Republikas platība ir 356 945 km2 . Tās galvaspilsēta ir Berlīne, kas ir lielākā Vācijas pilsēta. Kā lielākās pilsētas var izdalīt arī Minheni, Frankfurti, pie Mainas, Hamburgu, Ķelni, Štutgarti, Drēzdeni un Leipcigu.
Vācija kā vienota valsts pastāv tikai kopš 1870.gada. Pirms tam tā bija sadalīta daudzās neatkarīgās valstiņās. Mūsdienās Vāciju joprojām veido 16 zemes (Land) ar federālu valdības struktūru, līdzīgu kā ASV. Katrai zemei ir sava valdība, kas kontrolē vietējos jautājumus, piemēram, izglītību. Daudziem vāciešiem joprojām ir spēcīgi izteikta sava reģiona piederības izjūta.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ekonomiskās aktivitātes galvenais rādītājs. Tas ir - naudas izteiksmē izteikti visi pakalpojumi un saražotās preces noteiktās valsts robežās. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc patēriņa līmeņa ir izteikts attiecībā pret Eiropas Savienības ES-25 vidējā standarta 100. …