Vācijas ekonomiskā izaugsme pēc Otrā pasaules kara - cēloņi un galvenās izpausmes (līdz 1970.g.)

Vācija pēc Otrā pasaules kara bija valsts bez izejvielām un produktiem, bez funkcionējošas transporta sistēmas, ar morāli nospiestiem iedzīvotājiem, kur bads un bailes bija nomākušas cerības uz nākotni. Karš bija iznīcinājis aptuveni 20% rūpniecības ēku un ražošanas inventāru, 20-25% dzīvokļu, 40% transporta iekārtas. Karā gāja bojā aptuveni 3,5 miljoni cilvēku. Aptuveni 69% iedzīvotāju cieta no uztura trūkuma. Valsts finansu sistēma bija darba nespējīga. Uzplauka melnais tirgus, kur cenas 10 un 100 reizes pārsniedza oficiālās cenas.
Pirmais priekšnoteikums, lai rastos sociāla tirgus sabiedrība, bija vienošanās par valstiskuma atjaunošanu 1948.gadā, galvenais virziens – federatīvas republikas radīšana.
Otrais solis pretim tirgus saimniecībai bija valūtas reforma. Rezultātā jau 1953.gadā praktiski izzuda „melnais tirgus”, parādījās preces, atjaunojās transporta sistēma, sākās celtniecības darbi. Valūtas sistēma Vācijas ekonomikai bija liels stimuls. Var teikt – tieši ar to aizsākās izšķirošā Vācijas saimniecības augšupeja. Valūtas reforma atviegloja nākamo soli ceļā uz tirgus ekonomiku. Valsts noņēma no sevis ekonomikas tiešās kontroles funkcijas, atstājot tās tikai dažos apgabalos.
Pēc tam pavērās ceļš ārējai tirdzniecībai un konkurencei, kas bija nepieciešams, lai brīvi veidotos cenas un maksātspējīgs pieprasījums. Tika izveidota efektīva kontrole pār monopoliem un to cenu veidošanu. Tas viss radīja svarīgu likumdošanas bāzi, lai VFR izveidotu sociālu tirgus ekonomiku.
Vācijas Ekonomikas straujā attīstība un atjaunošanās pārsteidza pat ekonomistus, to dēvēja pat par „Ekonomisko brīnumu”. …