Vācijas ekonomiskā attīstība pēc Pirmā pasaules kara

Veimāras republika.
Vācija bija karu zaudējusi, un Veimārā tika izstrādāta jauna republikas konstitūcija. Jaunais valsts pamatlikums atbilda visām parlamentāras daudzpartiju demokrātijas prasībām, bet augstāko aprindu un ierēdniecības liela daļa joprojām ilgojās pēc ķeizara laika stingrās varas un pret jauno republiku izturējās vienaldzīgi vai pat naidīgi. Visā Veimāras Republikas laikā valdības galvenokārt balstījās uz centristiem un tikai reizumis uz sociāldemokrātiem, bet partiju nesaliedētība liedza izveidot stabilas valdības. Saimnieciskajā ziņā republikas pirmie gadi bija salīdzinoši grūti. Vācijas ekonomika bija smagi cietusi karā, vēlāk tā bija jāpārkārto miera laika vajadzībām. Divas reizes bija samazinājusies rūpniecība. Līdz pat 1921. gadam turpinājās ekonomiskā krīze. Vācija bija zaudējusi kolonijas un svarīgus izejvielu rajonus – Sāru, Elzasu, Lotringu. Turklāt jau 1921. gadā Vācijai bija jāsāk maksāt reparācijas, to kopējā summa sasniedza 132 miljardus zelta marku. Vācija veica pirmo iemaksu – vienu miljardu marku, un uzreiz strauji cēlās preču cenas. Lai nomaksātu kara kontribūcijas, valdība uzsāka banknošu drukāšanu. Tas savukārt izraisīja hiperinflāciju, kas noveda pie tā, ka nauda pilnīgi zaudēja vērtību. Dodoties iepirkties maciņa vietā līdzi nācās ņemt ceļasomu. “ Ārsta Rahela Štrausa atmiņas: “ Nebija iespējams plānot saimniecības vadīšanu. No rīta līdz plkst. 12 preces varēja nopirkt par kādu konkrētu cenu. Divpadsmitos visi veikali tika slēgti, un, kad pēcpusdienā tie atkal tika atvērti, visas cenas jau bija cēlušās. Cilvēki ar noteiktu mēnešalgu jau algas dienā parasti iztērēja visu saņemto naudu par vienas dienas iepirkumiem.” “[ 4.,25.lpp.]. Inflācija pieauga tik straujos tempos, ka uz banknotēm nācās uzzīmogot to jauno vērtību.


…