Vācijas ekonomikas īpatnības un attīstības tendences mūsu dienās

Ludviga Erharda reformas. Ordoliberālisms.
Erharda reformas sākās 1948. gadā pēc Otrā Pasaules kara, kas bija virzītas ne tikai uz pēckara saimniecības izpostīšanas atjaunošanu, bet arī uz principiāli jaunas ekonomiskās sistēmas veidošanu, kas pamatojas uz tirgus principiem. Šis jaunas transformācijas politikas būtība un virzība bija izskaidrotas ordo- un neoliberālistu skolu pētnieku darbos, un bija realizētas ar augstu pakāpi pārveidojumu gaitā. [2., 62.]
Erharda reformas ir apskatītas kā ekonomiskās un sociālas sistēmas efektīvās transformācijas piemērs, kas bija realizēta ar saimnieciskās politikas kārtību , t.i. ar mērķtiecīgo ekonomisko institūtu pārveidošanu pēc valsts mērām. Savukārt nākama sociālās tirgus saimniecības sistēma Vācijā tiek analizēta pēc valsts atbalsta un attīstības izvēlētas kārtības.
Erharda reformas:
pēckara izpostītas rūpniecības atjaunošana uz jauniem tehniskiem pamatiem;
naudas reforma: vācu marciņu (jaunās valūtas) ieviešana;
brīvā cenu veidošana uz precēm un pakalpojumiem samazināja nodokļu aplikšanu, u.c.
Vācijas ekonomikas liberalizācija , t.i. cenu un valsts saimniecības liberalizācija.
Specifiskās sociālās tirgus saimniecības sistēmas veidošana. Tās iezīmes bija šādas:

- Sociālā tirgus saimniecība ir liberālās ekonomikas veids, savukārt tā nepamatojas uz klasiskiem liberālisma principiem, bet uz sociālā neoliberālisma un ordoliberālisma principiem.

…