SECINĀJUMI
1. Oto fon Bismarks, neapšaubāmi, ieņem būtisku lomu vēsturiskās attīstības kontekstā, jo tieši viņa vadībā ‘’ar dzelzi un asinīm’’ tika panākta vācu zemju apvienošana, kas ļāva uz Eiropas kartes parādīties tādai ietekmīgai valstij kā Vācijas impērijai.
Bismarka milzīgais ieguldījums tās izveidē nav noliedzams, jo cīņa par Vācijas apvienošanu viņam prasīja gan apņēmību un drosmi, gan talantu diplomātiskajā un politiskajā ziņā.
2. Bismarka ārpolitika, kas kalpoja iekšējo un ārējo draudu novēršanai, bija balstīta uz sarežģītu starpvalstu attiecību sistēmu, un tās uzdevums bija nodrošināt spēka līdzsvara principu.
Lai cik meistarīga un sarežģīta bija Bismarka diplomātija, tomēr, laikam ejot, tā arvien vairāk radīja slodzi Eiropas spēku līdzsvaram, jo:
„Alianses pārklājās cita ar citu un, tā vietā lai saglabātu atturību, iedvesa aizdomas. Savukārt, pieaugot sabiedrības viedokļa lomai, visām pusēm manevrēt kļuva arvien grūtāk. ”
3. Bismarka īstenotā ārpolitika bija ierocis, kas ļāva izmainīt Eiropas karti un tās starptautisko attiecību modeli, tajā skaitā uzcelt tik pamatīgu Vāciju, ka tai turpmāk nācās pārdzīvot sakāvi divos pasaules karos, divas ārvalstu okupācijas un sadalītu valsti divu paaudžu garumā. Šajā ziņā no Bismarka dēstīta izauga ne tikai viņa valsts sasniegumi, bet arī tās divdesmitā gadsimta traģēdijas.
…