Vācija ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā un ekonomiski spēcīgā-kā Rietumeiropas valsts. Daudzējādā ziņā tā ir arī tipiska Rietumeiropas valsts - ar Eiropai raksturīgu saimniecības struktūru, demokrātisku valsts iekārtu, augstu iedzīvotāju dzīves līmeni, ilgu un sarežģītu vēsturi.
Vācijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, kas vienmēr veicinājis šīs teritorijas saimniecisko attīstību.
Par vienotu centralizētu valsti Vācija kļuva tikai 19. gadsimtā, pirms tam tās teritorijā bija vairāki desmiti mazu feodālu valstiņu, no kurām 18. gadsimtā spēcīgākā bija Prūsijas karaliste. Iekšējā politiskā sadrumstalotība tomēr nekavēja vācu nācijas veidošanos, kultūras attīstību un ekonomisko nostiprināšanos. 20. gadsimtā Vācija kļuva par valsti ar augsti attīstītu ekonomiku. Pēc rūpniecības kopapjoma tā tagad ir 3. valsts (aiz ASV un Japānas) pasaulē. Lielas izmaiņas valsts sociāli ekonomiskajā un politiskajā attīstībā radīja Pirmais un Otrais pasaules karš. 1871. gadā izveidotā centralizētā Vācijas valsts 1949. gadā tika sadalīta divās valstīs ar dažādu sociālekonomisko iekārtu, politisko un ekonomisko orientāciju. Vienota Vācija tika atjaunota 1990. gada 3. oktobrī, kad bijusī VDR, sagrūstot sociālistisko valstu sistēmai, iekļāvās VFR sastāvā.
Valsts iekšpolitika nodrošina augstu demokrātijas līmeni, cilvēktiesību un federālo zemju pašnoteikšanās tiesību ievērošanu (pēc Vācijas atkalapvienošanās un administratīvi politiskās struktūras izmaiņām bijušās VDR teritorijā līdzās Rietumvācijas 10 federālajām zemēm tika izveidotas 5 "jaunās" zemes ar līdzvērtīgām pašnoteikšanās tiesībām).
Vācijas dabas apstākļi ir raksturīgi Viduseiropai. Reljefu rakturo plašas zemienes un līdzenumi ziemeļos, vidēji augstu, erozijas nogludinātu kalnu rajoni centrālajā daļā un Austrum alpu kalnu apgabals dienvidos. Ziemeļdaļas līdzenumos ir auglīgas lauksaimniecības zemju platības, kuru liela daļa tikusi iekopta, nosusinot purvus vai atkarojot zemi jūrai. Kalnaino apvidu šķērso plašas upju ielejas - Reina, Veras, Muldas, Elpas, Donavas augšteces. Tas ir saimnieciski visvairāk attīstītais rajons Vācijā - bagāts ar lielām pilsētām un rūpniecības centriem. Dabiskās ainavas vislabāk saglabājušās Alpos, tādēļ Vācijas dienviddaļa ir ekoloģiski vistīrākais apgabals ar lielu rekreācijas resursu potenciālu.
…
