Ievads
Vācija ir industriāla valsts, zeme ar apgabaliem, kur rūpniecība un cilvēk atrodas sablīvēti cieši viens otram blakus, ar neskaitāmām lielām un vidēji lielām pilsētām. Mazāka par Franciju, taču pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā valsts Eiropā tūlīt pēc Krievijas. Tas nebūt nenozīmē, ka šeit valdītu vienīgi drudžaina dzīve, kūpoši skursteņi, trokšņainas fabrikas un maģistrāles ar ļoti dzīvu satiksmi. Protams, bieži vien skatienu dabā nomāc kādas augstsprieguma elektrolīnijas vadu savijums, taču no otras puses – tas kalpo tam, lai pat visnomaļākajā zemes stūrī būtu elektrība. Daudzām vietām Vācijā ir raksturīgs apcerīgs miers, nolaideniem uzkalniem piebārstītas ainavas, romantiski upju krasti un galvenokārt meži. Lielpilsētu neskaitāmās skatuves, koncertzāles un muzeji liecina par ļoti rosīgu un bagātu kultūras dzīvi, taču arī pavisam nelielas apdzīvotas vietas spēj ar daudz ko pārsteigt.
No jūras līdz augstkalnei
Vācijas ainavas ir ļoti daudzveidīgas. Ziemeļos pārsvarā ir krastu līnijas, ezeriem bagāti apgabali, siliem apauguši apvidi, uzkalnu rindas un zemienes. Kalnu grēdas un augstkalnu ainavas (Herca kalni, Rūdu kalni, Franku un Švābu Alba, Vēzeres un Rēna kalnāji, Elbas smilšakmens kalnu grēda), kā arī lielie mežu rajoni (Švercvalde, Spesarts, Bavārijas mežs) atrodas Vidus- un Dienvidvācijā. Vienīgie augstākie kalni, ar gandrīz 3000 m augsto virsotni „Cūgšpici”, ir Alpi Dienvidos.
Vācija no romantiskās puses. Daudz apdziedātā Reina – melanholijas un saviesīgas, vīna pacil’tas dzīves simbols.
Upes
Četras lielas straumes vijas cauri Vācijai: Elbe, kas sākas Čehijā, plūst cauri Drēzdenei, Magdeburgai un Hamburgai un ietek Ziemeļjūrā. Vācijas garākās upes Reinas izteka meklējama Šveicē. Tās tecējumā atrodas Manheima, Ludvigshāfene, Koblenca, Bonna, Ķelne, Diseldorfa un Duisburga, bet grīva ir Ziemeļjūrā pie Holandes. Divām mazākām upēm Bavārijā kopā satekot, izveidojas Maina. Tā plūst garām Šveinfurtei, cauri Vircburgai un Frankfurtei, līdz tā pie Maincas savienojas ar Reinu.
…