Uzvedības kultūras ētika un estētika

Ejot ciemos nav pieklājīgi līdzi ņemt svešus cilvēkus. To var darīt tikai tad, ja par to ir paziņots. Bērnus varētu ņemt līdzi uz viesībām, kur būs viņu vienaudži, vai uz ciemiem, kur mīl bērnus. Ciemos neklājas ņemt līdzi suni.
Apciemojuma ilgums atkarīgs no nepieciešamības, apmeklējuma rakstura, takta izjūtas un vairākiem citiem apstākļiem.
Dzīvē bieži gadās apmeklēt slimus cilvēkus. Šādos gadījumus apmklējumu jācenšas padarīt patīkamu. Apmeklējot slimnieku, parasti nes ziedus, augļus vai arī to, ko ieteicis ārsts. Sarunā ar slimnieku apmeklētājam jābūt taktiskam un smalkjūtīgam – izvairīties no sarunām, kas varētu skumdināt. Jācenšas iedvest optimismu – cerību uz drīzu izveseļošanos.
Dzīvē nākas doties arī līdzjūtības apmeklējumos, it sevišķi gadījumos, kad notikusi kāda nelaime. Šādos gadījumos apciemo tikai tuvākos radus un draugus. Šādu apciemojumu laikā neklājas būt ziņkārīgam, runāt skaļas frāzes – nedrīkst aizskart cietušo jūtas.[4;162-166]
Sena un jauka tradīcija ir ģimenes svētku svinēšāna. Par labo toni viesībās liecina savlaicīga viesu ierašanās. Neatkarīgi no viesību plašuma un rakstura uz tām jācenšas ierasties noteiktā laikā, glītā tērpā, ar skaistu frizūru, labā noskaņojumā.
Nav pieklājīgi nokavēt viesību sākumu, lai pievērstu savai personai lielāku uzmanību. Ir svarīgi bērnus jau no mazotnes vest sabiedrībā, mācīt pareizi uzvesties starp svešiem cilvēkiem, nēsāt svētku drēbes. Ja bērns ģimenē ir pareizi audzināts un zina uzvedības normas, viņam nebūs problēmu arī pieaugušam – jo agrāk bērniem iemāca labas uzvedības prasmi, jo labāk.[2;175-176]


…