Uztveres un emociju loma savstarpējā cilvēku komunikācijā

Lai mutiski varētu izpaust emocijas ir svarīgi, ka cilvēkam ir attīstīta emocionālā “vārdnīca” jeb vārdu krājums. Jo precīzāk tiks raksturotas un paustas emocijas, jo lielāka iespēja, ka cilvēks, kurš uzklausa šīs paustās emocijas, saņems atbilstošu izpratni par tām. Jo attīstītāka ir emociju izpausmes “vārdnīca” jeb vārdu krājums, jo precīzāk var paust emociju intensitāti, vai tās ir vājas, vai spēcīgas. Piemēram, laime ir maigs apzīmējums, priecīgs ir mērens apzīmējums, un ekstāze ir intensīvs apzīmējums, un ignorēts ir viegls, noraidīts ir mērens, un pamests ir intensīvs emociju un sajūtu apzīmējums (Hargie O. 2011. 166 p.).
Mūsdienās, kad tik daudz tiek komunicēts elektroniski, ir likumsakarīgi, ka arī emocijas tiek paustas rakstiski e-pastos, īsziņās vai citā veidā. Cilvēki joprojām mēdz arī izmantot pildspalvu un papīru, lai nosūtītu dzimšanas dienas kartiņu vai līdzjūtības vēstuli. Izpaužot emocijas rakstiski (gan elektroniski, gan ar roku) ir zināmas priekšrocības, tādas kā pietiekams laiks, kurš tiek veltīts izdomājot tekstu un apcerot domas un nododot savu sajūtu detaļas. Ir arī negatīvas lietas jeb trūkumi šāda veida emociju izpausmēm, kad būtisks neverbāls saturs nevar tikt iekļauts, kā piemēram, sejas izteiksme, balss tonis. Arī atbildes ātrums un tās nekavējoša neesamība ir neverbālo emociju izpausmju trūkums. Dažreiz cilvēki nekavējoties atbild uz e-pastiem vai īsziņām, bet var tikai iztēloties, cik nepatīkami ir ilgi gaidīt atbildi uz šīm ziņām brīžos, kad ir ļoti nepieciešams zināt atbildi. Cilvēkam, kurš alkst emocionālu atbalstu vai vēlas sagaidīt atbildi uz emocionāli svarīgu īsziņu, ko tas ir nosūtījis, var tikt negatīvi ietekmēta viņa emocionālā labsajūta, kā arī attiecības kopumā ar šo cilvēku (Hargie O. 2011. 166 p.).


…