Uztvere, uztveres mehānismi. Uztveres stereotipi

Uztvere ir izziņas process, kad lietas un parādības iedarbojas uz maņu orgāniem. Uztvere cieši saistīta ar sajūtām:
ārējām – redzi, dzirdi, ožu, garšu, tausti;
un iekšējām – izsalkumu, slāpēm, bailēm, nelabumu.
Ar sajūtām iegūstam priekšstatu par objekta vai parādības atsevišķām īpašībām, un uz to agrāko priekšstatu un zināšanu bāzes mūsu apziņā veidojas vienots tēls.
Uztvere ir objekta vai parādības atspoguļojums to pazīmju, īpašību kopumā, veselumā.
Uztverei raksturīga viengabalainība.
[1;174.-175.]
Uztvere ir īstenības priekšmetu un parādību atspoguļojums to īpašību un daļu kopumā un brīdī, kad priekšmeti un parādības tieši darbojas uz sajūtu orgāniem.
Tāpat kā sajūta, uztvere rodas priekšmetiem tieši iedarbojoties uz sajūtu orgāniem. Uztvere ir dažādo īpašību atspoguļojums to kopumā un kopsakarā. Uztvere vienmēr ir vairāk vai mazāk komplicēts priekšmeta attēls. Uztverot, piemēram, sarkanu rozi, mēs iegūstam nevis atsevišķas, citu no citas izolētas redzes un ožas sajūtas, bet komplicētu šo sajūtu apvienojumu vienotā rozes tēlā ar tai piemītošo krāsu un smaržu.
Uztvere lielākā vai mazākā mērā arvien tiek papildināta un pastarpināta ar esošajām zināšanām, ar pagātnes pieredzi. Tāpēc cilvēks arī uztver kairekļus, kas uz viņu darbojas, kā noteiktus īstenības priekšmetus: kokus, mājas, citus cilvēkus utt. Ja mēs nebalstītos uz pagātnes pieredzi, mēs neko nevarētu uztvert kā noteiktu īstenības priekšmetu vai parādību.…