Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Uzturs enerģijai un veselībai-
Uzturs enerģijai un veselībai
Referāts66 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pārtikas tehnoloģija, kulinārija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 3 | |
Ievads | 4 | |
1. | Homeopātija | 5 |
2. | Graudaugi | 6 |
2.1. | Sējas auzas | 6 |
2.2. | Sējas griķis | 6 |
2.3. | Kvieši mīkstie | 7 |
2.4. | Parastā kukurūza | 7 |
2.5. | Mieži parastie | 8 |
2.6. | Rudzi, sējas | 9 |
3. | Sakņaugi | 9 |
3.1. | Burkāns | 9 |
3.2. | Bietes, sarkanās | 10 |
3.3. | Rutki | 10 |
3.4. | Mārrutks | 11 |
3.5. | Kartupelis | 12 |
3.6. | Gurķis | 12 |
3.7. | Ķirbis | 12 |
3.8. | Tomāts dārza | 13 |
3.9. | Viengadīgā paprika | 13 |
4. | Ogas | 14 |
4.1. | Parastā upene | 14 |
4.2. | Meža zemene | 15 |
4.3. | Jāņogas, sarkanas | 16 |
4.4. | Ērkšķogas | 16 |
4.5. | Menaugļu aronija | 16 |
4.6. | Īstais vīnkoks | 17 |
4.7. | Meža avene | 17 |
5. | Garšaugi | 18 |
5.1. | Cirtainais pētersīlis | 18 |
5.2. | Smaržīgā dille | 19 |
5.3. | Ķiploks | 19 |
5.4. | Sīpols dārza | 20 |
5.5. | Smaržīgā selerija | 20 |
6. | Augļi | 21 |
6.1. | Ābeles | 21 |
6.2. | Bumbieres, dārza | 22 |
6.3. | Plūmes | 22 |
6.4. | Ķirši | 23 |
7. | Veselīga uztura izpētes rezultāti un novērtējumi | 25 |
Secinājumi | 28 | |
Izmantotie informācijas avoti | 29 |
Graudaugi
Uztura piramīdā mēs uzskatāmi varam redzēt, ka ēdienkartes svarīgākā daļa ir graudaugu produkti - maize, putra, mulsis un makaroni.
Graudaugi atrodas mūsu uztura piramīdas pamatnē un ir uztura galvenā sastāvdaļa.
Sējas Auzas
Avena sativa
Sējas auza ir viengadīgs graudzāļu (Poaceae) dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, dobs (salms), 50-120 cm augsts, neizturīgs pret veldrēšanos. Lapas pamīšus, lineāri lancetiskas, bez austiņām, ar 3-4 mm garu, zobainu mēlīti . Ziedi līdz 2,5 cm garās vārpiņās, tās savukārt sakārtotas plašā, skrajā skarā. Zied jūnijā, jūlijā, reizēm vēl augustā. Auglis – grauds, kas nogatavojoties neizbirst no zieda plēksnēm.
Sējas auzu plaši kultivē kā pārtikas un lopbarības augu visā mērenā klimata joslā, arī Latvijā. Sevišķi daudz auzas audzēja senāk, kad zirgs bija nozīmīgs mājdzīvnieks.
Par auzu lietošanu medicīnā nav vienotu uzskatu. Ir valstis, kur par drogu uzskata auzu graudus, citur ārstniecībā lieto jaunu lakstus, augu galotnītēs skaru plaukšanas sākumstadijā un graudus piengatavības stadijā (homeopātisko preparātu gatavošanai). Tautas medicīnā izmanto arī auzu salmus pēc graudu nokulšanas un pelavas.
Pētot auzu ķīmisko sastāvu, ir noskaidrots, ka svaigos lakstos ir pektīnvielas, karotinoīdi, aminoskābes, flavonoīdi, fermenti, minerālvielas – kalcijs, silīcijs. Graudos ir līdz 18% olbaltumvielu, kas satur vērtīgas aminoskābes – leicīnu, arginīnu, fenilalanīnu, valīnu, tirozīnu un citas, B grupas un citi vitamīni, tauki, ciete, flavonoīdi, stingmasterols, steroīdu grupas saponīni, minerālvielas, no kurām īpaši svarīgs ir fosfors, magnijs, dzelzs.
Auzu lakstiem un graudaugiem ir daudzveidīga iedarbība uz cilvēka organismu. Lakstu preparāti tonizē, stabilizē un spēcina organismu, rosina ēstgribu, pazemina cukura līmeni asinīs, palīdz mazināt atkarību no nikotīna un narkotiskajām vielām (opija). Homeopātiskos preparātus no auzu lakstiem lieto sirdsklauvju, stenokardijas, sirds ritma traucējumu novēršanai, bezmiega, neirožu mazināšanai, fizikas un garīgas pārpūles gadījumos. …
Visi dzīvie organismi no apkārtējās vides uzņem vielas, iesaista tās savos dzīvības procesos (vielmaiņā), kā arī izvada no organisma vielmaiņas galaproduktus – organismam nederīgas un kaitīgas vielas. Dzīvību un Zemes nodrošina saules enerģija. Augi šo enerģiju spēj uztvert un izmantot organisko vielu veidošanai no neorganiskajām vielām (fotosintēze). Dzīvnieki, cilvēki, sēnes un baktērijas enerģiju dzīvības norisēm iegūst no organiskajām vielām. Cilvēks šīs organiskās barības vielas uzņem ar uzturu. Pēc uztura sagremošanas no tievās zarnas asinīs uzsūcas organismam noderīgas vielas. Cilvēka šūnās no šīm vielām sintezējas organismam nepieciešamās olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, hormoni un fermenti (enzīmi). Lai šūnas un organisms varētu darboties, tam regulāri ir jāsaņem uztura enerģija.
-
Uzturs enerģijai un veselībai
Referāts66 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Pārtikas tehnoloģija, kulinārija
-
Uzturs un tā loma cilvēka vielmaiņā
Referāts14 Pārtikas tehnoloģija, kulinārija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Uzturs un uzturvielas
Referāts5 Pārtikas tehnoloģija, kulinārija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Uzturs un tā loma cilvēka vielmaiņā
Referāts vidusskolai14
-
Uzturs un uzturvielas
Referāts vidusskolai5
-
Uzturs
Referāts vidusskolai14
-
Veselīgs uzturs un skolēnu ēdināšana vidusskolā
Referāts vidusskolai48
Novērtēts! -
Uzturs
Referāts vidusskolai9