Uzturvielu nozīme organismā
Lai uzturētu dzīvību, darba un domāšanas spējas, ir nepieciešams uzturs. Gan jauniem, gan veciem tas dod spēku, siltumu, nodrošina pareizu organisma funkciju un spēju pretoties infekcijām, kas apdraud cilvēkus.
Uzturs ķermenim dod:
1. barības vielas, kas veicina augšanu un dzīvo audu atjaunošanos,
2. sātīgās vielas, kas nepieciešamas darba enerģijas uzturēšanai un siltuma radīšanai,
3. aizsargvielas – ķermeņa aizsardzībai no slimībām.
Šīs vielas sauc arī par uzturvielām. Uzturvielas ir dažādi organiski savienojumi, kurus uzņem ar uzturu un kuri piedalās organisma vielmaiņā. Pēc ķīmiskā sastāva uzturvielas ir ļoti dažādas un katra no tām piedalās organisma dzīvības norisēs.
Ogļhidrāti
Ogļhidrātus iedala vienkāršajos ( monosaharīdi) un saliktajos (polisaharīdi).
Vienkāršie ogļhidrāti jeb cukuri ir glikoze, fruktoze, galaktoze, levaloze un dekstroze.
Ogļhidrāti ir veselīga uztura pamats: tie veido 50-55% dienas uztura enerģētiskās vērtības. Dienā cilvēkam nepieciešams uzņemt vidēji 250 gramus ogļhidrātu.
Lai gan ogļhidrātus satur daudzi uzturlīdzekļi, tomēr nozīmīgākie ogļhidrātu avoti uzturā ir:
graudi un to izstrādājumi – milti, putraimi, makaroni, kukurūza;
augļi un ogas, tai skaitā, žāvēti augļi un augļu sulas;
šķidrie piena produkti – piens, kefīrs, paniņas, rūgušpiens, jogurts;
daļa dārzeņu – kartupeļi, bietes;
saldumi un citi produkti, kurus gatavojot pielietots cukurs.
Ar barību uzņemtie ogļhidrāti kuņģa zarnu traktā tiek sašķelti par vienkāršajiem cukuriem jeb monosaharīdiem - glikozi, fruktozi un galaktozi. Tie savukārt no tievām zarnām uzsūcas asinīs un ir galvenais šūnu enerģijas avots. Cilvēka organismā ir šūnas, kuru vienīgais enerģijas avots ir glikoze: nervu šūnas jeb neirocīti, sarkanās asins šūnas jeb eritrocīti un atsevišķas nieru šūnas. Uztura ogļhidrātu pamatfunkcija ir nodrošināt organismu ar tūlītēju enerģiju.
Ogļhidrāti, kurus neizmanto tūlītējai enerģijas ieguvei, tiek pārvērsti polisaharīdā – glikogēnā. Tas uzkrājas aknās un muskuļos, veidojot enerģijas rezervi. Šo ogļhidrātu rezervi organisms izmanto starp ēdienreizēm ,naktīs, badošanās vai fiziskas slodzes laikā.
Ja ar uzturu tiek uzņemts pārlieku liels daudzums ogļhidrātu, daļa no tiem pārvēršas taukos un taukaudu veidā uzkrājas organismā. Tas veicina aptaukošanos.
…
