SECINĀJUMI
Ir pagājis jau ievērojams laika sprīdis pēc vēsturiskā brīža, kad mūsu valsts un valdības pārstāvji no vienas puses un Valērijs Kargins ar Viktoru Krasovickis, no otras, parakstīja līgumu, ar kuru mūsu valsts tika pie apšaubāmas vērtības un kvalitātes īpašuma – „Parex bankas”.42
Kopš šī brīža pagājušas vairākas nedēļas, bet no valsts maka caur „Parex banku” tās tagad jau bijušo noguldītāju kabatās aizplūdusi skaidri nenosaukta, bet neapšaubāmi liela, naudas summa. Aizdomīgi, ka tiek minēti ārkārtīgi atšķirīgi skaitļi, taču nav šaubu, ka runa iet par simtiem miljonu latu, kas jau ir aizplūduši. Kā arī vēl par simtiem miljonu latu, kas valstij no nodokļu maksātāju vai aizdevuma līdzekļiem bankā vēl jāiegulda un visticamākais tāpat jāzaudē.43
Ir jāsecina, ka sabiedrība kopējās ekonomiskās krīzes kontekstā pamazām tiek gatavota scenārijam, ka vismaz liela daļa no ieguldītās naudas tiek zaudēta. 44
Ir īpaši svarīgi saprast, cik pamatots, apsvērts un pārdomāts bija Ivara Godmaņa valdības lēmums par „Parex bankas” pārņemšanu. Ir virkne faktu, kas neizbēgami rada nopietnas bažas un aizdomas.
Pirmais – pats līgums sabiedrībai tā arī nav nodots.
Otrais – kas līgumā ir ierakstīts, tā arī nav pateikts.
Trešais – ne Ivars Godmanis, ne kāds cits tā arī nav iepazīstinājis ar pieņemtā lēmuma detaļām.
Ceturtais un varbūt vissliktākais – ne Ivars Godmanis, ne kāds cits nav pat uzskatījuši pilnvērtīgi izskaidrot, kāpēc lēmums tika pieņemts.45
Vienīgais – ir gari stāstīts par to, ka „Parex bankas” neglābšana un nepārņemšana būtu sagrāvusi Latvijas finanšu sistēmu, taču dīvainā kārtā izvairoties no jebkādu detaļu un mehānismu izklāsta. Varbūt esmu ne pārāk izglītota valstisko finanšu jomā, taču vienalga nesaprotu – kā tas sanāk? 46
Tad kāpēc šādā situācijā banku vienkārši neatzīt par maksātnespējīgu, neiecelt administratoru un nesadalīt visiem kreditoriem to, ko iespējams sadalīt no bankas kredītportfeļa? Citiem vārdiem – nerīkoties kā likums to paredz? Kāpēc bankā iepumpēt milzīgos apjomos valsts naudu, lai tā no bankas nekavējoši aizplūstu kādiem nezināmiem noguldītājiem, kuriem citādi liela daļa naudas būtu palikusi iesaldēta vai pat zudusi? Jā, viņi varbūt arī kaut ko pazaudētu un pazaudētu pat daudz, bet kāds tam sakars ar valsts finanšu sistēmas sagrūšanu? 47
Ir jāatceras, ka Kargina kungs no jebkādas savas mantas jebkad savā dzīvē ir šķīries tikai tad, kad visi citi varianti viņam ir bijuši daudz sliktāki. Patiesībā viņš vienmēr ir izmantojis jebkādus citus veidus un metodes, lai no šādām situācijām izvairītos un lai zaudētājs izrādītos kāds cits. Ja reiz tagad Kargina kungs par kaut ko tādu izšķīrās, skaidrs, ka viņš bija izspriedis, ka labāk jau lai muļķos paliek kāds cits. Ja Godmaņa kungs pats piesakās, kāpēc gan ne? Protams, arī Kargina kungs ir zaudējis ļoti lielu sava īpašuma daļu, taču tā vienalga nav mērām tajos, daudzajos simtos miljonu latu, ko tagad var zaudēt Latvijas valsts.48
Nobeigumā var secināt, ka Parex bankas pārņemšanas process ir bijis necaurspīdīgs, straujš, kas vieš šaubas par lēmuma pieņēmēju motivāciju iepludināt bankā valsts naudu. Tas savukārt ir radījis ķēdes reakciju, jo liela daļa noguldītāju naudu no bankas izņēma neziņas dēļ par to, kas notiks nākotnē. Nebija skaidra valdības un toreiz esošo akcionāru gaidāmā rīcība.
Turklāt šeit lomu nospēlēja vēsturiskā pieredze, kad lielas naudas summas zaudēja Latvijas iedzīvotāji bankas Baltija bankrotā. Jāņem vērā arī blakus faktori, kas šo procesu padarīja straujāku – tas ir augstais neuzticības līmenis valdībai. Tas savukārt nozīmēja, ka valdības centieni pārņemt Parex banku neradīja nekādu stabilitātes sajūtu noguldītājiem, jo par valdības mērķiem uzticības nebija.
…
