Uzskatu revolūcija jautājumā par ekonomikas zinātnes priekšmetu

Mūsdienu sabiedrība nespēj iedomāties savas ikdienas gaitas bez ekonomikas un no tās izrietošajām nozarēm. Pārsvarā viss, ko cilvēks dara katru dienu, ir saistīts ar ekonomikas pamatiem, pat pašas primitīvākās lietas.
Lai gan pati ekonomika ir sākta pētīt samērā nesen, tomēr ar to saistīti bija arī ļaudis no pašiem sabiedrības pirmsākumiem. Atšķirība vien tajā, ka pirmsākumos viss nebija tik attīstīts un konkrēti noformulēts, kā tas ir mūsdienās.
Vārdu „ekonomika” pirmais lietoja sengrieķu vēsturnieks Ksenofons (4.gs.p.m.ē.), rakstot par to, kā labāk vadīt mājsaimniecību. Jaunas idejas un uzskatu paušanas radīja sava veida revolūciju, kad arvien vairāk un vairāk cilvēku iesaistījās ekonomikas pētīšanā un aizvien jaunu teoriju izvirzīšanu. Sākās savstarpējā sāncensība starp ekonomistiem par to, kurš visprecīzāk atspoguļos ekonomikas būtību un spēs atrast izskaidrojošus faktorus visām ar to saistītajām darbībām, kuras cilvēks pielieto ikdienā.
Lai gan valdīja konkurence starp ekonomistiem, tomēr viņi spēja atrast arī kopīgu valodu, apvienoties sadarbībai un kopīgi tiekties uz jaunu teoriju izvirzīšanu, uzklausot citu viedokli un gūstot iedvesmu no līdzīgi domājoša laikabiedra vai priekšteča.
Darba autore no savas personīgās pieredzes var teikt, ka ekonomika dzīvē ieņem ļoti svarīgu un noteicošu lomu. Grūti iedomāties situāciju, ja mūsdienās ekonomika nebūtu izpētīta tik tālu kā uz doto brīdi, jo tas apgrūtinātu rīcības brīvību un paliktu neatrisināti daudzi neskaidri jautājumi saistībā ar to.
Pateicoties cilvēku zinātkārei un vēlmei gūt papildus zināšanas un rast atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem, ekonomikas attīstība ir tik tālā līmenī, ka cilvēki daudz efektīvāk var izplānot savas darbības, veicot dažādus aprēķinus un apzinoties iespējamo risku.…