Problēma mums šķiet svarīga, jo pēdējo gadu laikā Latvijā masu medijos izskan ziņas par atkārtoti izdarītiem dzimumnoziegumiem. Pēc neoficiālas statistikas datiem tieši dzimumnoziegumu izdarītāji ir no tām riska grupām, kuras noziegumus izdara atkārtoti - katrs otrais vai trešais indivīds dzimumnoziegumus atkārto. Šie noziedznieki nonāk policijas redzeslokā atkārtoti saistībā ar līdzīga veida noziegumiem. Valsts Probācijas dienestā mūs informēja, ka oficiāli šāda statistika netiek veidota, jo izdarīto noziegumu skaits nemaz nav precīzi nosakāms un statistika būtībā neko nemainītu, turklāt tieši šo konkrēto noziegumu klasifikācija būtu cilvēka tiesību ierobežojoša.
Pastāv arī latentā noziedzība – vairākumā ģimeņu šāda veida noziedzīgi nodarījumi tiek slēpti, jo tos uzskata par „ģimenes strīdiem” vai „ģimenes problēmām” un iesaistītajiem ir kauns vai bail par to runāt, jo, viņuprāt, pēc savu problēmu atzīšanas vai izrādīšanas, sekas būs vēl smagākas. Piespriestais sods, neatkarībā no tā smaguma, nemaina noziedznieku psihi, attieksmi un uztveri, tāpēc problēma, mūsuprāt, jāmeklē starp iesaistītajiem dienestiem un personām, kas darbojas ar konkrēto indivīdu pēc soda izciešanas.
Darba uzdevumi:
Aprakstīt politikas soli, veikt prognozes, rekomendācijas, monitoringu
Kriminālkodeksa likumu apzināšana, izpēte un analīze
Probācijas dienesta funkciju noskaidrošana
Intervēt VPD postpenitenciārās nodaļas vadītāju Anitu Rakovsku
Citu valstu pieredze darbā ar sodu izcietušajiem indivīdiem.…