Būvuzraudzības būtība.
Būvnormatīvs nosaka kārtību, kādā veicama būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzība. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta; būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus; patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu vai rīkojumu. (Atbilstoši Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”).
Lai nodrošinātu būvuzraudzību, pasūtītājs veic vienu no šādām darbībām:
• slēdz būvuzraudzības līgumu ar sertificētu fizisko personu;
• slēdz būvuzraudzības līgumu ar licencētu juridisko personu;
• norīko būvuzraudzības veikšanai attiecīgajā jomā sertificētu darbinieku.
Būvuzraugs tiek reģistrēts pilsētas Būvinspekcijā, kur viņš paraksta attiecīgu saistību uzņemšanos par spēkā esošo būvniecības likumdošanas aktu ievērošanu konkrētajā būvobjektā.
Būvuzraudzību, ja to paredz būvniecības dalībnieku savstarpējais līgums, var veikt kreditējošās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kas saņēmis būvprakses sertifikātu.
Būvuzraugs nedrīkst vienlaicīgi būt būvuzņēmēja tiešs vai netiešs darbinieks. Izņēmums, būvējot savrupmāju, būvuzrauga funkcijas drīkst veikt pats būvētājs. Būvētājam arī nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš savām vajadzībām būvē būves, kas nav augstākas par 2 stāviem, kuru apbūves laukums nav lielāks par 250 m2 un būvapjoms nepārsniedz 2000 m3.
Būvuzraugam ir šādi pienākumi:
• pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija;
• iepazīties ar pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja līgumu;
• nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja;
• pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
• pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu;
• pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību būvprojekta risinājumiem;
• izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem;
• piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā;
• pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
• ziņot pasūtītājam un būvvaldei, kā arī Valsts būvinspekcijai par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;
• nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas bīstamas situācija;
• sagatavot un iesniegt komisijai, kura pieņem būvi ekspluatācijā, nepieciešamos dokumentus.
…
