Starppersonu komunikācija. Vadītājs 50-90% sava laika tērē sarunām, t.i., starppersonu informācijas apmaiņai. Te ir jāsastopas ar vairākām būtiskām problēmām. Cilvēki reaģē nevis uz to, kas patiesībā notiek, bet uz to, ko viņi uztver kā notiekošo. Cilvēki var interpretēt vienu un to pašu informāciju dažādi atkarībā no uzkrātās pieredzes. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos cilvēki uztver tikai daļu informācijas. Informācija, kas nonāk pretrunā ar mūsu pieredzi un agrāk apgūtiem jēdzieniem, vain u vispār netiek pieņemta, vai arī izkropļota saskaņa ar šo pieredzi un jēdzieniem. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem piemīt tendence uztvert savas organizācijas problēmas no sava viedokļa un darba pienākumiem. Ļoti svarīgi, cik atklāti un godīgi vadītāji ir informācijas apmaiņā ar padotajiem.
Komunikācijas mērķis ir nodrošināt informācijas sapratni. Stājoties informatīvā apmaiņā un izmantojot simbolus, mēs cenšamies apmainīties ar informāciju un panākt tās izpratni. Par simboliem kalpo žesti, intonācijas. Vienu un to pašu vārdu cilvēki var uztvert dažādi, tas nozīmē, ka nosūtītā informācija ne vienmēr tiks atbilstoši saprasta un interpretēta.
Simbolu nozīme izpaužas caur pieredzi un atkarībā no konteksta. Katram cilvēkam ir sava pieredze, un, tā kā katra informācijas apmaiņa ir jauna situācija, neviens nevar būt pārliecināts, ka kāds cits mūsu simbolu sapratīs tāpat kā mēs.
Piemēram, sakot: „Izdariet to, kad jums radīsies iespēja”, padotais var nesaprast, ko jūs gribat: „pēc iespējas ātrāk” vai „kad būs laiks”.
Ja jūs teiksit padotajam: „Uzmeklējiet mani, ja radīsies problēmas”, nevar zināt, vai padotais sapratīs, ko tieši jūs domājat ar vārdu „problēmas”.
Komunikācijas problēmas it īpaši var rasties daudznacionālā vidē. Komunikācijā liela nozīme ir arī žestiem, stājai, pozai, acīm, brilēm, runas intonācijai.
Starppersonu informācijas apmaiņā ierobežojošs faktors var būt atgriezeniskās saites trūkums. Tā ir ļoti būtiska, jo ļauj konstatēt, vai klausītājs patiešām ir piešķīris ziņojumam to pašu nozīmi, ko jūs.
…
