Nobeigums
Ņemot vērā, ka Civillikums ir izstrādāts 20.gadsimta sākumā, kad saimnieciskā darbība un ar to saistītie darījumi nebija tik attīstīti, pēc autores domām, Latvijas Republikas Civillikumā uzņēmuma līguma jēdziens ir izskatīts pārāk šauri. Ņemot vērā studijas darbā izvirzīto mērķi un veikto izpēti par uzņēmuma līgumu tiesisko regulējumu un aktuālām problēmām, autore ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Saistību tiesības Civillikumā ir satura ziņā sarežģīta un plaša daļa. Šo tiesību normas nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt tiesisko attiecību dalībnieki. Saistību tiesību praktiskā nozīme ir tik liela galvenokārt tāpēc, ka tās ietver noteikumus par līgumiem, bet līgumu noslēgšana ir vajadzīga mantisko labumu apmaiņai gan komercdarbībā, gan privātā patēriņa jomā.
2. Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām (atdošanas, atsavinājuma līgumi, dāvinājums, īre, noma), gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai.
3. Uzņēmuma līgums ir divpusējs līgums, ar ko viens līdzējs (uzņēmējs) apņemas izpildīt pasūtījumu, savukārt otrs līdzējs (pasūtītājs) apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību. Ar pasūtījumu saprot kādas lietas izgatavošanas vai pārveidošanu, kā arī ar darbu vai pakalpojumu sasniedzamu rezultātu. Atlīdzība parasti ir noteikta naudā, taču tas neizslēdz vienošanos arī par cita veida atlīdzību.
4. Darba veikšana pret atlīdzību, kādas personas labā, tiek regulēts gan darba līgumā, gan uzņēmuma līgumā. Šo abu līgumu tiesiskais regulējums ir iekļauts Latvijas Republikas. …