Esošajā situācijā, kad Latvijas tirgū ir pieejams ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs preču un pakalpojumu klāsts, kas nepārtraukti mainās un tiek papildināts ar jauniem produktiem un pakalpojumiem, viens no galvenajiem uzdevumiem, kas uzņēmumam būtu jāveic brīvas konkurences apstākļos, lai nodrošinātu veiksmīgai saimnieciskajai darbībai un uzņēmuma augšupejai nepieciešamos priekšnoteikumus, ir aktīva iedarbošanās uz patērētāju pieprasījuma veidošanos un valsts iedzīvotāju gaumes audzināšana, kas panākama ar mārketinga komunikāciju plānošanu un mērķtiecīgu to realizēšanu. Latvijā nav īpašu resursu, lai samazinātu preces pašizmaksu, tādēļ ražotājiem jādomā par to, kā vēl piesaistīt pircēju. Pircējs preci izvēlas pirmkārt, protams, pēc cenas, taču, ja vienādas kvalitātes produktiem šī cena ir līdzīga, tad pircējs iegādājas zināmu preci. Un šī preces atpazīstamība ir tieši mārketinga komunikāciju rezultāts.
Arvien lielāka daļa Latvijas uzņēmēju pievēršas mārketinga instrumentu izmantošanai, lai uzlabotu savas darbības rādītājus, piesaistītu jaunus klientus, tādējādi veicinot uzņēmuma uzplaukumu. Tomēr Latvijas uzņēmēji joprojām nepietiekoši pārzin mārketinga instrumentu funkcionālās iespējas, kas noved pie tā, ka ikdienā mēs saskaramies ar viena otru dublējošām reklāmām, reklāmas kampaņu radošā risinājuma izsīkumu un savu klientu vēlmju minēšanu, nevis pamatotu un argumentētu noskaidrošanu.
Galvenā problēma, kas negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū, ir šo uzņēmumu sliktais mārketings. Šo faktu uzsver Zviedrijas tirdzniecības padome, kas uzskata, ka kopumā Latvijas uzņēmumi pasaules tirgū varētu labi konkurēt, tomēr to mārketinga aktivitātes nav pienācīgi pārdomātas un kvalitatīvas. Šobrīd tieši mārketinga aktivitātes lielā mērā ir noteicošās veiksmīgas konkurences nodrošināšanai un, piemēram, Zviedrijas autobūvētāja "Volvo" struktūrā uz katru ražošanā iesaistīto darbinieku ir četri mārketinga speciālisti [1].
Latvijas uzņēmēji patlaban pārāk maz iegulda mārketinga attīstībā: aptuveni 5% no kopējā budžeta. Pasaules prakse liecina, ka reklāmai, no kuras var gaidīt arī attiecīgu atdevi, nepieciešami vismaz 10 procenti no gada budžeta. Iemesls, kāpēc pieklibo uzņēmumu mārketinga politika, meklējams faktā, ka mārketinga nodaļās vairumā Latvijas uzņēmumu ir pabērnu lomā - netiek piešķirts pietiekami daudz līdzekļu, un arī lēmumu pieņemšanā mārketinga speciālisti ir pēdējie, kam tiek prasīts padoms. Palielinoties importa apjomiem, uzņēmējiem jādomā, kā padarīt savu preci atšķirīgu no pārējā produktu klāsta. Joprojām aktuāla problēma ir uzņēmuma vadītāju uzmanības koncentrēšana tikai uz ražošanas vai tirdzniecības līmeni. Taču tikai nelielai daļai uzņēmēju ir skaidrība, kā veicināt izplatīšanu. Pasaulē uzņēmēji strādā no otra gala - vispirms tirgus un patērētāju vajadzību izpēte, mārketinga stratēģija, tad produkts, cena, ražošana un reklāma. …
