11. Secinājumi.
1. Ilgtermiņa ieguldījumu 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājās par 7,64%, 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājās par 22,34%. Tas ir saistīts ar to, ka sāka palielināt pamatlīdzekļus, piemēram, uzņēmums iegādājās jaunas iekārtas un mašīnas.
2. Apgrozāmo līdzekļu apjoms 2009. gadā palielinājās par 9,93%, tas ir saistīts ar krājumu palielinājumu par 77,08%. 2010. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu apgrozāmo līdzekļu apjoms samazinājās par 14,10%, tas ir saistīts ar debitoru samazinājumu par 19,78% un naudas un naudu ekvivalentu samazinājumu par 92,45%.
3. Analizējot uzņēmuma pasīva bilances posteņus, var secināt, ka uzņēmuma pašu kapitāla summa būtiski nemainās, bet kreditoru summa palielinās. Kreditoru summas palielinājums saistīts ar īstermiņa kreditoru palielinājumu, 2009. gadā par 74,31% un 2010. gadā par 61,32%, uzņēmums sāka vairāk aizņemties no kredītiestādēm.
4. Analizējot uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinus var redzēt, ka neto apgrozījums palielinās 2009. gadā par 9,65% un 2010. gadā par 18,43%. Neto apgrozījuma palielinājums pozitīvi raksturo uzņēmuma situāciju, aug apgrozījums aug arī bruto peļņa. Pārdoto pakalpojumu izmaksas un pārdošanas izmaksas palielinās. Neto apgrozījuma palielinājums liecina par uzņēmuma attīstību, bet jāuzmanās ar pārdošanas izmaksas. Jau 2009. gadā peļņa strauji samazinās un 2010. gadā kļūst par zaudējumiem, jo palielinās procentu un saimnieciskās darbības izmaksas.
5. 2008. gadā kopējas likviditātes koeficients ir 3,46, tas ir augstāks par normu, tas ir saistīts ar to, ka apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār īstermiņa saistībām bija 3,5 reizes lielāks, tas liecina par neracionālu saistību kapitāla struktūru. 2009. gadā tas samazinājās līdz 2,18 un gandrīz sasniedza normu. 2010. gadā tas ir 1,84, norma ir sasniegta. Koeficientam piemīt pozitīva dinamika.
6. Starpseguma likviditātes koeficients 2008. gadā bija augsts – 3,25, tas nozīmē, ka bankas kontos vai uzņēmuma kasē ir uzkrājies pārmērīgi daudz naudas līdzekļu. 2009 un 2010. gadu naudas un naudas ekvivalentu samazinājums noved pie starpseguma likviditātes koeficienta samazinājuma, tas ir robežas no 1,96 līdz 1,58, koeficients sasniedz normu.
7. 2008. gadā absolūtas likviditātes koeficients ir zems, bet vēl atbilst normai. Tā kā 2009 un 2010. gados naudas un naudas ekvivalenti samazinās par 92,45% un īstermiņa saistības palielinājumu par 61,32% absolūtas likviditātes koeficients samazinās uz 0,01 un kļūst zemāks par normu. Koeficienta vērtības pazemināšanās liecina par naudas rezervju normas samazināšanos. Jo zemāka vērtība, jo mazākas parādu dzēšanas garantijas.
8. Kopumā uzņēmuma likviditātes radītāji ir labi. 2010. gada vidējais pēc nozares kopējais likviditātes koeficients ir 0,83, XXX šis radītais ir lielāks, bet tas neiziet ārpus normās.
9. Realizācijas rentabilitāte no 2008. gada līdz 2010. gadam samazinājās par 18% un sasniedza negatīvu vērtību, tas ir saistīts ar neto apgrozījuma palielinājumu uz 18% un arī ar peļņas samazinājumu.
10. Operatīvās darbības rentabilitāte no 2008. gadā līdz 2010. gadam samazinājās par 24% un sasniedza negatīvu vērtību, tas ir saistīts ar neto apgrozījuma palielinājumu uz 18% un arī ar peļņas samazinājumu.
11. Bruto peļņas rentabilitāte visos gados ir ļoti augsta. 2010. gada vidēja pēc nozares bruto peļņas rentabilitāte ir 23.18%. XXX tās līmenis 1,5 reizes augstāks, kas norada uz uzņēmuma darbības efektivitāte.
12. Visu aktīvu aprites koeficientam nepiemīt būtiskas izmaiņas, tas atrodas robežas no 0,26 līdz 0,31. 2010. gadā pieaugums nav liels, bet, ja šis rādītājs turpinās augt, tad palielināsies līdzekļu izmantošanas efektivitāte.
…
