Arvien lielāku lomu uzņēmumu darbībā ieņem stratēģiskā vadīšana. Tas notiek pieaugot ārējās vides faktoru izmaiņas ātrumam un palielinoties konkurencei. Jaunie konkurences apstākļi prasa jaunu pieeju un mūsdienīgas zināšanas dažādās jomās , tai skaitā, arī stratēģiskajā vadīšanā.
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, pārsvarā tie I mazie uzņēmumi, kuri nespēj nodrošināt speciālistus, kas būtu kompetenti stratēģijas izstrādāšanā. Tieši tāpēc kursa darbā autors raksturo stratēģiskās vadīšanas pamatprincipus un mēģina analizēt veļas mazgātavas “Spodrība” darbību un tā produktu stratēģisko analīzi un turpmāko attīstību.
Kopumā stratēģija ietver visas uzņēmuma būtiskās darbības norādot uzņēmuma darbības virzienu un eksistences mērķi, ka arī stimulējot nepieciešamās, kuras nosaka darbības vide. Tā nosaka, kā organizācijas rada konkurētspējīgu priekšrocību un nodrošina tās ilgspēju. Visaptevoršs stratēģijas jēdziens ietver šādas sastāvdaļas:
● stratēģija ir loģisku, integrējošu un sabalansētu lēmumu sistēma. Definējot stratēģiju kā uzņēmuma lēmumu, var uzskatīt, ka tā izriet no uzņēmuma darbības veida. To var noteikt, analizējot lēmuma pieņemšanu organizācijā un
laika gaitā sasniegtos rezultātus;
● stratēģija nosaka un parāda organizācijas stratēģisko mērķi, ņemot vērā tās ilgtermiņa uzdevumus, darbības programmas un resursu izmantošanu. Šī ir viena no visvecākajām un klasiskajām stratēģijas definīcijām. Šajā gadījumā tiek minēts, ka stratēģija nosaka organizācijas ilgtermiņa mērķus, kā arī resursus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, sadali;
● stratēģija izvēlas organizācijas darbības sfēru. Šī stratēģijas definīcijas sastāvdaļa definē, ar ko organizācija nodarbojas un ar ko tai vajadzētu nodarboties;
● stratēģija nodrošina konkurētspējīgu priekšrocību katrā organizācijas darbības nozarē, ņemto vērā iespējas un draudus ārējā vidē un organizācijas stiprās un vājās puses iekšējā vidē. Galvenais šeit ir noturīgas konkurētspējas priekšrocības radīšana. Lai realizētu iespējas ārējā vidē, organizācijai ir jāizmanto savas stiprās puses. Stratēģijas uzdevums nav tik pasīvi reaģēt uz draudiem un iespējām ārējā vidē, bet nepārtraukti pārveidot organizāciju atkarībā no ārējās vides izmaiņām;
● stratēģija lēmumu pieņemšanas procesā iesaista visus organizācijas hierarhiju līmeņus. Dažādu organizācijas hierarhijas līmeņu ieguldījums stratēģijas izstrādes procesā ir atšķirīgs. Šo atšķirību noteikšana un dažādu līmeņu vadītāju darbību integrēšana stratēģijas izstrādāšanas procesā ir vēl viena svarīga stratēģijas sastāvdaļa;
● stratēģija definē ekonomiskus un neekonomiskus labumus tās interesētajām pusēm. Ieinteresēto pušu viedoklis pēdējos gados ir kļuvis būtisks stratēģijas elements. Ieinteresētā puse ir jebkurš, kas tieši vai netieši gūst kādu labumu vai cieš zaudējumus uzņēmuma darbības iespaidā: akciju īpašnieki, darbinieki, vadītāji, klienti, kreditori, pašvaldības, valdība utt. [1,15].…
