1. Pasta vēsture
13.gadsimtā, kad Rīga ietilpa Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā, šīs organizācijas pastu izmantoja tikai savām vajadzībām. Arī laikā no 1581.gada līdz 1621.gadam, kad Rīga bija pakļauta Polijas karalistei, kā arī no 1621.gada līdz 1710.gadam, kad tā bija Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi varēja izmantot tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām. Taču aiz kalniem vairs nebija 16.gadsimts, kad jau pastāvēja dažādas pasta organizācijas - pie valdnieku galmiem, klosteriem, universitātēm, pilsētām un lieltirgotājiem. Par pasta dibināšanas gadu Latvijā pieņemts uzskatīt 1632.gadu. Toreiz Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekkers (Jacob Becker) 1632.gadā Rīgā noorganizēja regulāru publisko pastu, ko izmantoja tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.
Sākumā pasts bija pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedza savus izdevumus un guva peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņēma ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un no Vidzemes gubernatora.
1644.gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdza Stokholmas pastam Somijā.
1685.gadā hercogs Fridrihs Kazimirs dibināja savu pastu, un pieprasīja zviedru varas iestādēm atcelt sava pasta darbību, uz ko Kārlis XI nevērsa nekādu uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.
1710.gada 5.jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņēma Rīgu, un tā kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
…