Kursa darba autore, Baltijas Krievu institūta studente Karīna Vasiļjeva. Darba nosaukums “Uzņēmuma “SAUNALUKSS” konkurētspējas analīze”. Apjoms 32 lapaspuses, kā arī 8 tabulas un attēli.
Mērķis ir izpētīt SIA “SAUNALUKSS”, kurš nodarbojas ar infrasarkano siltuma kabīņu izplatīšanu, konkurentus. Darbā aplūkošu divus konkurentus, kas ir SIA “TYLO” un SIA “VILLA”. Ar SVID analīzes palīdzību izvērtēju uzņēmumu stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.
Secinu, ka SIA “SAUNALUKSS” pašlaik ir lielākais un arī veiksmīgākais uzņēmums starp saviem konkurentiem, tomēr attīstībā nedrīkst apstāties un nepārtraukti jāattīsta uzņēmuma stratēģija.
Šī studiju darba tēma ir “Uzņēmuma konkurētspējas analīze” un šis uzņēmums ir SIA ”SAUNALUKSS”, kas arī bija mana prakses vieta.
Latvijā notiek barga cīņa par pircēju, jo preču un pakalpojumu noieta tirgus ir ierobežots, toties firmu, kas piedāvā visdažādākās preces un pakalpojumus, skaits ir liels. Ir vērojama patērētāju pārdalīšanās starp patērētāju tirgus segmentiem. Šis process ir izskaidrojams ar to, ka, paaugstinoties vai pazeminoties atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumu līmenim, daļa patērētāju, pašiem nemanot, maina tirgus segmentu robežās. Citiem vārdiem, viņi sāk pirkt lētākas vai dārgākas un kvalitatīvākas preces ar vienu un to pašu nozīmi.
Uzdevums izveidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ir īstenojams, tikai nodrošinot vienlīdzīgu un godīgu konkurenci un izveidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Jo īpaši tas ir svarīgi tagad, jo Latvijai iestājoties ES, pieaug konkurence Latvijas preču, kapitāla un darbaspēka tirgos. Cik sakārtota un stabila būs uzņēmējdarbības likumdošana, konkurētspējīga valsts nodokļu politika, kāda būs kapitāla tirgus, infrastruktūras un valsts atbalsta efektivitāte, - tas viss kopā noteiks uzņēmējdarbības konkurētspēju.
Efektīvas nozaru struktūras veidošana prasa lielus ilgtermiņa ieguldījumus cilvēkkapitālā, produktīvās kapacitātes paaugstināšanu un radikālas pārmaiņas līdzšinējā pētniecības un jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalsta un nodrošināšanu praksē, kurā nevar paļauties tikai uz tirgus mehānismiem, - nepieciešams valsts atbalsts un līdzdalība.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns teica: ”Lai Latvijas uzņēmēji spētu izturēt konkurences spiedienu, valdība uzturēs stabilu makroekonomisko vidi un turpinās iesāktās reformas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, attīstīs bāzes infrastruktūru un aktīvāk un konsekventāk stimulēs efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras veidošanos. Uzskatu, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu, eksporta atbalsta programmu īstenošanai, augsto tehnoloģiju, inovāciju, uzņēmumu klasteru attīstības veicināšanai, zinātnes lomas palielināšanai ražošanas attīstībā, lai tiktu radīti konkurētspējīgi produkti ar augstu pievienoto vērtību” [12, 3.lpp.].
Būtiskai ikvienas attīstītas valsts pamatā jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un tās izmantot tautsaimniecības attīstībai. Rūpniecības attīstības pamatā ir progresīvo tehnoloģiju un inovāciju veicināšana, jaunu zinātnes izstrādņu pārvēršana konkurētspējīgā produktā. Latvijas rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana nav iespējama bez inovatīvās darbības atbalsta.
Lai veicinātu konkurētspējīgu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu, Latvijā ar noteiktiem nosacījumiem ir paredzētas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Šobrīd valdība apsver iespējas paplašināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ja uzņēmums daļu peļņas izmanto ražošanas attīstībai, iekārtu modernizācijai. Tādējādi tiktu stimulēta uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, palielinātos apgrozījums un ienākumi.
Atbildīgas valsts amatpersonas, ministri un Saeimas deputāti ne reizi vien deklarējuši, ka Latvijas uzņēmumiem jāražo un tirgum jāpiedāvā pēc iespējas kvalitatīvākas un konkurētspējīgākas preces un pakalpojumus. Iestājoties ES konkurence paliks vēl sīvāka, tāpēc šodien konkurētspējas paaugstināšana un veicināšana ir viens no galveniem uzņēmumu un valsts uzdevumiem.…
